Visi projekta jaunumi:

Lapa 5 no 28

Pārmaiņu skolu pieredzes stāsts izskan UNESCO konferencē Parīzē

ParizeNo 28. – 30. janvārim Parīzē notiek Otrais UNESCO globālā pilsoniskuma izglītībai veltītais forums. Globālajā vidē mēs visi esam saistīti, un atbildība pasaules jautājumu risināšanā sākas ar to, ko mēs darām vai nedarām pašu mājās un kāda ir mūsu attieksme pret saviem līdzcilvēkiem, kā un vai no atsevišķām iniciatīvām veidojam sistēmiskus un ilglaicīgus risinājumus. Priecājamies, ka kā viena no pozitīvajām pieredzēm forumā izskanēja Latvijas stāsts par skolas kā daudzfunkcionāla kopienas centra potenciālu, ko prezentēja iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” vadītāja Aija Tūna. Visā pasaulē aktualizējas jautājums par nepieciešamību pārskatīt izglītības lomu un mērķus atbilstoši tam, kas nepieciešams un ko vēlamies 21. gadsimtā. Turpināt lasīt…

Radi un dari 2015 – laiks pieteikties

Atkal tuvojas pavasaris, un Latvija atkal gatavojas radošuma svētkiem, šogad pievienojot aicinājumu no vārdiem pāriet pie darbiem. Radi! – Dari! Izaicini arī tu savu radošumu un iesaisties radi! kustībā!
Ja tev ir ideja, ja zini, kā to īstenot – piesaki to radi!2015 programmai līdz 20. februārim šeit: www.radilatvija.lv/img/pieteikums.doc. ‪#‎radi2015‬
Vairāk: www.radilatvija.lv

Bērna interesēs jāsastopas arhitektūrai un pedagoģijai

bernudArhitektiem ir svarīgi ne tikai zināt būvniecības tehniskās iespējas, bet arī izprast pamatinformāciju par bērnu fizisko, psiholoģisko attīstību un vajadzībām, piemēram, pirmsskolas vecumposmā, lai varētu plānot tādas telpas, kurās bērni var harmoniski attīstīties, uzskata starptautiski pazīstamais slovēņu arhitekts Jure Kotniks, kurš 2014. gada nogalē viesojās arī Rīgā. Ar laikraksta „Izglītība un Kultūra” gādību 15. janvāra numurā varam lasīt plašāku interviju ar Juri Jure_Kotnik_IK_NR_1_15_01_15-2.11, savukārt viņa vieslekcijas videoieraksts atrodams IAC mājaslapā un https://www.youtube.com/watch?v=3MAOFZZWZIE .

Par varu, atbildību un izglītību 3.0

glazeDienas skrien uz priekšu vēja ātrumā, atnesot janvārī pērkonu un zibeņus gan dabā, gan notikumos. Vēlējāmies un vēlējām laimīgu un labu jauno gadu, bet patiesībā neatliek nekas cits, kā pašiem būvēt savu jauno gadu, citādi arī šis būs tikai vēl viens tas pats vecais. Tehnoloģiju analoģiju izmantojot, jāvirzās prom no Izglītības 1.0 – varas laikmeta ar trīs stūrakmeņiem: lasīšanu, uztveršanu un atbildēšanu, cauri Izglītībai 2.0 – iesaistīšanās laikmetam, kurā bikli un fragmentāri mācāmies veidot saiknes, radīt un sniegt savu ieguldījumu, uz Izglītību 3.0, kas balstās uz pārliecību, ka saturs ir viegli un brīvi pieejams, un ikvienam jāiesaistās pašvadītā, uz interesēm balstītā mācīšanās procesā. Vairāk par to un skolas ikdienu lasiet Aijas Tūnas rakstā laikraksta „Izglītības un Kultūra” 15. janvāra numurā. Aija_Tūna_par -varu-un-izglītību-IK_NR_1_15_01_15-2.5

Cik cilvēku, tik pieredzes stāstu: sākas IAC integrācijas programma „Dzīvot Latvijā”

Jā, cik cilvēku, tik pieredzes stāstu. Tā var teikt arī par cilvēkiem, kuri piedalās Izglītības attīstības centra (IAC) īstenotajā projekta „Dzīvot Latvijā – 4” (Nr. IF/2013/1.a/6), tā turpinot jau iepriekš sekmīgi īstenoto projektu ciklu Eiropas Trešo valstu valsts piederīgo integrācijas fonda projektu programmu ietvaros. Projekts apvieno apmēram 50 dažāda vecuma un pieredzes cilvēkus no visdažādākajām pasaules malām: Maskavas, Pēterburgas un vairākām Sibīrijas pilsētām Krievijā, no Taizemes, Birmas, Ukrainas, Kazahstānas, Baltkrievijas un citam vietām. Tā vispārīgais mērķis ir īstenot pasākumus, kas nodrošina trešo valstu pilsoņu informētību, pilnvērtīgu iekļaušanos un līdzdalību sabiedrības dzīvē, kā arī sekmē uzņemošās sabiedrības spēju pieņemt citādo. Turpināt lasīt…

Baltinavieši piedalās un ietekmē

Gan Baltinavas vidusskolai, gan nu jau neatņemamai tās sastāvdaļai – Paaudžu centram kā allaž darba pilnas rokas. Sakrājušies arī jaunumi, par kuriem, kā saka skolas direktors Imants Slišāns, pašus darbus darot pastāstīt neatliek laika vai spēka. Darba dienas ir garas, bet Imants uzsver, ka „citādi nevar, jo tā ir atbildība par skolu, dzimto novadu. Tiešām, noticis daudz, tai skaitā diska par Baltinavu prezentācija Paaudžu centrā, Čehijas lauku skolu delegācijas ciemošanās, darbi Comenius projekta skolu partnerībā un Izglītības attīstības centra projektā „Globālā dimensija sociālo zinātņu mācību priekšmetos”. Jaunumu sarakstā jāmin arī Balvu sporta skolas volejbola grupu atvēršana Baltinavas vidusskolā šajā mācību gadā, novada mācības un trešās svešvalodas fakultatīva piedāvājums un daudzās, daudzās lietas ikdienā. Turpināt lasīt…

Ko vēlēties un kā darīt: daži ieteikumi pirmssvētku laikam

eglite LTMCLaikā, kad tik daudzi pārlapo dzeju krājumus, lai atrastu skaistākos vēlējumus, es aicinu atrast vēlēšanās un vēlējumus mūsos pašos un cilvēkos ap mums. Lai mēs sev un citiem vēlam spēju un drosmi no vēlēšanās nonākt līdz darīšanai, līdz pirmā soļa speršanai, lai izkustētos no punkta A un nonāktu nākamajā punktā. Lai apņemtos ticēt savai un citu varēšanai – uzrakstīt pirmo teikumu, apsēsties auditorijas priekšpusē, izteikt skaļi savu pieredzi, uzrakstīt projekta pieteikumu, aiziet uz deju vai mākslas nodarbību. Tā, lai ar konkrētiem darbiem nevis nodrošinātu ekonomikas darbošanos, bet, kā saka Kerija Feisere, „radītu pasauli, kurā dzīves centrā ir dzīve” un mums ir iespēja „izpausties kā cilvēkiem visā sarežģītajā daudzveidībā”. Lai ejam ikdienas gaitās, daudz vēloties, bet vēl jo vairāk darot. Ne no 1. janvāra, bet jau no šī paša brīža. Vairāk lasiet Aijas Tūnas slejā laikraksta „Izglītība un Kultūra” 18. decembra numurā. Aija_Tūna_vēlēšanās_un_darīšana_IK_Nr_22_18_12_14.5

Kad satiekas pedagoģija un arhitektūra

jureIzglītības attīstības centra (IAC) desmitgades un Pārmaiņu skolu satikšanās darba svētku konferencē 12. novembrī viens no visgaidītākajiem runātājiem bija arhitekts Jure Kotniks (Jure KOTNIK) – arhitekts, redaktors un arhitektūras konsultants, kurš dzīvo un strādā ka viņs pats saka, starp Ļubļanu un Parīzi, kura uzstāšanos varat noskatīties videoierakstā https://www.youtube.com/watch?v=3MAOFZZWZIE . Viņš ir grāmatas „Jaunā bērnudārzu arhitektūra autors” (Links, Barcelona 2011), kurā ietverti labākie pēdējo gadu bērnudārzu arhitektūras paraugi, akcentējot mūsdienīgas arhitektūras vadošās tendences. Paralēli teorētiskajam un pētnieciskajam darbam, Jure ir arī piecu bērnudārzu autors un strādā kā Pasaules Bankas un Eiropas Padomes Attīstības bankas projektu konsultants pirmsskolas iestāžu dizaina un likumdošanas optimizēšanas jautājumos. Turpināt lasīt…

Latvijas Lauku forumam aizritējis pirmais desmits

llf-37Pārmaiņu skolu vārdā sirsnīgi sveicot Latvijas Lauku forumu pirmo desmit gadu jubilejā, mudinu ieklausīties mūsu Valda (ak, jā, un arī Latvijas Lauku foruma izpilddirektora p.i.) teiktajā: „Latvijas lauki ir bagāti, jo tajos ir tik daudz dārgakmeņu – cilvēku, kas piešķir Latvija unikālo vērtību! Tad kāpēc, lai tur nedzīvo? Latvijas lauki ir bagāti, jo tur virmo tik daudz ideju un pozitīvo pieredžu, kas parāda, ka tā vietā, lai sūtītu Jāni uz Lielbritāniju, mēs turp varam sūtīt Jāņa ražoto sieru. Tad kāpēc lai Latvijas lauki nebūtu vieta, kur strādāt? Turpināt lasīt…

Viss ir savādāk nekā izskatās. Bet kā?

Tautiskie svarkiAktuālajās diskusijās par skolotāju atalgojumu neiztikt bez izglītības kvalitātes apspriešanas. Kas īsti jādara labam skolotājam labā skola? Kā atpazīt vienu un otru? Vai nav pienācis laiks droši pateikt, ka vajadzīgas ne tikai olimpiādes, konkursi un skates, bet vēl jo vairāk regulārs ikdienas darbs – radošās darbnīcas, darbs savas kopienas labā, pilsoniskās līdzdalības pasākumi utt., kurus izdomā, veido un īsteno paši skolēni. To koordinēšana un drauga pleca nodrošināšana ir nepieciešamākais un vērtīgākais skolotāja ieguldījums „audzināšanas darbā”, un tieši pēc tā esamības, daudzveidības un jēgpilnuma gan sabiedrība, gan izglītības politikas veidotāji un īstenotāji var vērtēt skolas darba kvalitāti. Un par koriem un deju kolektīviem runājot – ne kolektīvu skaits skolā, bet tas, cik procentuāli liela daļa skolēnu izmanto kādu no iespējām attīstīt savas prasmes un talantus nosaka skolas vērtību. Skolām vien jāiemācās šo faktu padarīt redzamāku un vairāk lepoties ar to.  Vairāk lasiet Aijas Tūnas rakstā laikrakstā „Izglītība un Kultūra”. Aija_Tūna_Viss ir citādi_IK_Nr_21_04_12_14.5