Visi projekta jaunumi:

Lapa 3 no 28

Par to, cik bailēm lielas acis, un pasauli, kurā nav pareizo jautājumu

booksAizvadītajās nedēļās pasaule atkal runāja par Somiju un turienes izglītības sistēmu, tikai šoreiz Somija daudzus patiesi sabiedēja. Patiesībā mēs šo ziņu no pašiem somiem dzirdējām jau Radošās darbības nedēļas izglītības forumā, īsti neapjaušot, cik saasināti iecerētās pārmaiņas var uztvert tradicionālās skolas piekritēji. Britu laikraksts „The Independent” pārstāstīja jaunumus „pa savam”, un tas izraisīja veselu „kas nu būs?!” jautājumu lavīnu, uz kuru Somijas Nacionālā izglītības padome pat sniedza īsu atbildi ar nosaukumu „Somijas skolās netiek likvidēta mācību priekšmetu mācīšana” savā interneta vietnē. Kas gan tik radikāls iecerēts Somijā? Nekas vairāk, kā trīs akcentu pastiprināšana, kas skaidrāk un noteiktāk pauž mūsdienu pasaules prasību un labāko pedagoģisko risinājumu apvienojumu. Vairāk lasiet Aijas Tūnas rakstā laikrakstā „Izglītība un Kultūra”.  Aija_Tūna_Kad bailēm-lielas-acisIK__Nr_8_23_04_14.6

Un atkal būs „Nakts Kazdangas pilī”

afisa nakts pilīJau otro reizi Kazdangas pilī notiks interesants pasākums, tiesa, šoreiz gan tikai novada jauniešiem, bet rudenī plānots aicināt arī citu novadu jauniešus. 17.aprīlī Kazdangas tūrisma centrs sadarbībā ar Aizputes IDEJU MĀJAS jauniešiem rīko „Piedzīvo nakti pilī”. Pasākumam var pieteikties jaunieši vecumā no 15. līdz 25 gadiem, kuri dzīvo vai mācies Aizputes novadā. Lai saņemtu organizatoru uzaicinājumu piedalīties pasākumā, jāatnes vai jāiesūta uzrakstīta vai uzzīmēta ideja par to, ko gribētos uzlabot Kazdangā vai tieši Kazdangas parkā. Turpināt lasīt…

Neparastie Lieldienu starpbrīži Viļakā

lieldienas3Manā pastkastītē iekritis Ineses Rēvaldes stāsts par to, kā Viļakas pamatskolā notika neparastie Lieldienu starpbrīži. „Skolēni un skolotāji varēja iesaistīties olu ripināšanā, izrādīt savas skaistākās Lieldienu olas, kā arī notika olu kaujas. Vecāku padomes vadītāja Linda Biseniece- Mieriņa bija sagatavojusi pašdarinātas Lieldienu spēles. Varēja spēlēt “Krustiņus un nullītes” uz koka ripām ar akmentiņiem, pūst olu futbolā, ripināt bumbiņas zaķu vārtos, nest olas karotē, uzminēt, kas olā noslēpies, atrast vienādās olas. Visus starpbrīžus skolēni iesaistījās aktivitātēs. Vienā no starpbrīžiem skolotājas Ijas Krilovas vadībā varēja izdejoties, kā arī salikt no burtiem vārdus, lai uzzinātu, kādas bijušas Lieldienas. Kādai klasei tās bija jautras, citam vējainas, priecīgas, garlaicīgas, interesantas. Tādas nu bija mūsu Lieldienas. Un vispār mums neparastie starpbrīži notiek bieži – skaļie un klusie, deju un lasīšanas utt.” Skatieties bildes un lieciet ideju aiz auss citam gadam!  Turpināt lasīt…

Par sāpošām sirsniņām, apgāztiem kuģīšiem un krītošām lidmašīnām

kugitisPavasara saule lai cik skopa tā dažbrīd būtu, atklāj lietas, ko mēs, iespējams, gribētu neredzēt: pērn nesagrābtās lapas, logu, kas prasās pēc mazgāšanas, smēķētāju ziemas sezonas bilanci, putekļu cakas tālākajā istabas kaktā. Tas ir patiesi kaitinoši, jo mēs taču darām lielus darbus, ejam uz svarīgiem mērķiem, un te nu tie sīkumi lien acīs, maisās pa kājām, atņem laiku un bojā mums omu. Pārdomas par to, ko vērts pamanīt, lai mazo lietu ignorēšana nenoved pie lielām problēmām, lasiet Aijas Tūnas rakstā jaunākajā laikraksta „Izglītība un Kultūra” numurā.Aija_Tūna_par apgāztiem-kuģīšiem-un-krītošām-lidmašīnām-IK_Nr_7_09_04_15.5

Mācību motivācija. Kā tā veidojas? Kas to sekmē un kas grauj?

motivationTie bija daži no jautājumiem, kas tika apspriesti 26.martā notikušajā diskusijā „Izglītojamo motivācijas veidošana profesionālajā izglītībā”, kas notika Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas KA1-ECET projekta “VET to Work Transition” ietvaros. Tā bija vienpadsmitā  no 12 diskusijām ciklā “Pāreja no profesionālās izglītības uz darba tirgu” un, kā atzina dalībnieki, sarunai atvēlētās divas stundas paskrēja nemanot, jo jautājums tiešām aktuāls. Diskusiju, kuras ieraksts pieejams https://www.youtube.com/watch?v=HaIOfy7sd0c moderēja Aija Tūna. Turpināt lasīt…

Kazdangas pusē dzīve kūsā!

Kazdangas_pagasts_COANu, piemēram, trešdienās Aizputes vidusskolas datorklasē notiek datorgrafikas kursi, savukārt angļu valodas kursi pirmdienās un ceturtdienās notiek Tūrisma informācijas un Mūžizglītības centrā. Aizputes pilsētas bibliotēkā aprīlī notiks mācības „Teorētiskās un praktiskās iemaņas darbā ar datoru un internetu”, bet nodarbība „ Es zinu, ko vēlos un piepildu to. Mērķu veiksmīga definēšana un pašmotivācija” iecerēta kā jaunums. 9.aprīlī notiks Aizputes novada nevalstisko organizāciju Informatīvo dienu, lai jau darbīgie ļaudis varētu iedrošināt parējos, vēl biklos, stāstot gan par Latvijas Ekoskolu forumu, gan pašu vietējo biedrību darbiem.Un kur nu vēl tikšanās ar Radošās telpas „Ideju bode” vadītāju Kristu Kalnarāju 16. aprīlī! Turpināt lasīt…

Viļakā bērni pēta pavasari

marts2Bērniem ir tik daudz stāstāmā. Viņi bija  aizvadījuši neparastas un notikumiem bagātas brīvdienas, visiem ir tik daudz iespaidu: skatījušies Saules aptumsumu, brīnījušies par Ziemeļblāzmu, vērojuši gājputnu atlidošanu, nu iepriecina ar sniegpulkstenīšu pušķi un vēl, vēl un vēl ….Kādā no dienām nolemjam doties pastaigā līdz tuvākajai upītei, lai pavērotu, kādas pārmaiņas notiek dabā. Uhhh, izrādās tik daudz, ko pamanīt. Cik skaists ir pūpols – dodamies paglāstīt pelēkos kamoliņus un pamanām ziedputekšņus koši dzeltenā krāsā. Tas mums ir atklājums; pūpols zied, būs bitītēm barība. Ejam tālāk, kāds pamana bērza zarā karājamies pudeli, jānoskaidro, kas tad tas. Mums ir savi eksperti, kuri zina, ka tiek tecinātas sulas. Turpināt lasīt…

Hmm, varbūt esam gatavi kļūt par UNESCO Asociēto skolu?

unesco-sign-and-buildingPatiesi, ir laiks uzdod šādu jautājumu, jo UNESCO Latvijas Nacionālā komisija atkal aicina Latvijas vispārējās, profesionālās, speciālās un interešu izglītības iestādes iesaistīties starptautiskajā UNESCO Asociēto skolu projektā, lai pieteiktos no jauna vai turpinātu dalību jaunajā 2015.– 2018. gada darbības posmā. Kas jāpārdomā? Vai esat skola, kas gatava integrēt mācīšanas un mācīšanās procesos četrus 21. gadsimta izglītības balstus – mācīties zināt, mācīties darīt, mācīties būt, mācīties dzīvot kopā? Vai strādājat tā, lai izglītība atbalstītu un rosinātu personības attīstību, radošu un inovatīvu domāšanu, veiksmīgu socializāciju, ilgtspējīgu dzīvesveidu un zināšanu un prasmju tālāknodošanu? Vai tā vien gribās organizēt radošus un izglītojošus pasākumus Turpināt lasīt…

Par dienām, kurās mācāmies, un troļļiem, no kuriem jātiek vaļā

zali_asni_110410Aizvadītā nedēļa bija ne vien pavasara atnākšana, bet arī viena dūšīga mācīšanās nedēļa, kas nezin’ kāpēc tiek saukta par „skolēnu brīvdienām”. Mācījās visi – kurš uz skrituļdēļa sevi iepazīdams un pārvarēdams, kurš kursos un semināros, kurš datorā ieracies, kurš ģitāru vai citu mūzikas instrumentu pieradinādams vai pārmaiņas tuvējā dīķī vai ezerā vērodams; vēl kāds cits agros stādus kopdams vai Alpu kalnos uz slaloma slēpēm pirmo reizi uzkāpis. Par mācīšanos radošuma un tehnoloģiju kontekstā dienu pirms brīvdienām tika runāts arī starptautiskajā forumā „Skola digitālajā laikmetā” tepat Rīgā, kura videoierakstu – lai dzīvo tehnoloģijas! – joprojām varat atrast radi!2015 interneta vietnē http://www.radilatvija.lv/lv/radi-hronika/18. Atkal guvām apstiprinājumu tam, ka mācīšanas nav satura iedabūšana savā vai cita galvā, bet kaut kā – idejas, izpratnes, risinājuma vai kā cita – izdabūšana ārā no galvas, un te nu analoģija ar pavasara asniem ir īsti vietā. Bet viss nav tik vienkārši. Mūsu pašu attieksme bieži vien ir tas ļaunais trollis, kas ne par ko neļauj ķerties pie jauniem veco problēmu risināšanas veidiem. Par to un citu lasiet Aijas Tūnas pārdomas laikrakstā „Izglītība un Kultūra”. Aija-Tūna-pavasaris-un-mācīšanās_IK_Nr_6_26_03_15.5

Amerikas (Latvijas?) sapnis un drošības spilveni: kā klājas mūsu bērniem?

our-kids-9781476769899_lgDrošības spilveni bērniem no izglītotām un augstāku ienākumu ģimenēm ir daudz labāki nekā bērniem no sociālā riska ģimenēs; ja rodas kāda problēma, to vieglāk, ātrāk, sekmīgāk atrisina, izmantojot sociālos tīklus un zināšanas. – Tā Harvardas profesors, plaši pazīstamās grāmatas „Bowling Alone” autors Roberts Patnams. Tikko iznākusi jauna viņa grāmata „Our Kids: The American Dream in Crisis”, kas brīdina no esošo sociālo plaisu padziļināšanās un jaunu veidošanās. Protams, ka viņš raksta par to, vai mūsdienu Amerikā joprojām iespējams Amerikas sapņa piepildījums, taču tas pats attiecas arī uz Latviju. Vai mūsu sabiedrība palīdz tiem bērniem, kuriem klājas grūtāk no viņiem neatkarīgu apstākļu pēc? Vai skola, kopiena un visa sabiedrība palīdz veidot drošības spilvenus tad, kad to nespēj vecāki? Patnams atzīst, ka viens no risinājumiem ir kopienas skolas veidošana, sekmējot ciešu un konstruktīvu skolas un kopienas sadarbību. Pārmaiņu skolas par to runā jau kopš 2009. gada. Varbūt atbalstošs Harvardas profesora viedoklis palīdzēs kādam kļūt dzirdīgākam? Interviju ar R. Patnamu atradīsiet http://chicagotonight.wttw.com/2015/03/24/robert-putnam-american-dream-crisis.