No Latvijas pasaulē: jaunsilavietes izzina karsta teritorijas Bulgārijā

krasts1Atsaucoties UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas aicinājumam, Jaunsilavas pamatskola šogad pirmo reizi piedalījās Bulgārijas Zinātņu akadēmijas un Ģeofizikas, ģeodēzijas un ģeogrāfijas institūta organizētajā konkursā par karsta teritoriju aizsardzību. Jā, jā, patiesi – karsta, un te nav drukas kļūdas. Karsta procesi notiek vietās, kur zemes dzīlēs sastopami ūdenī viegli šķīstošie ieži – dolomīts un ģipšakmens, un dziļi pazemē veidojas tukšumi un, iespējams, pat alas. Mums tas bija liels izaicinājums, jo Latvijā ir salīdzinoši maz karsta teritoriju un pamatskolas ģeogrāfijas kursā šim tematam atvēlēts vien epizodisks apskats. Izpētījuši pieejamo literatūru, iepazinušies ar interneta resursiem un uzklausījuši ceļotāju iespaidus, skolēni veidoja telpiskus darbus no dabas materiāliem, zīmēja, gleznoja un rakstīja esejas. Vairākus darbus nosūtījām konkursa žūrijai. Jūnijā saņēmām negaidītu un ļoti patīkamu ziņu, ka vairāki no mūsu darbiem ir guvuši godalgas, bet divpadsmitgadīgajai Kristiānai Zvirbulei par gleznojumu „ Zemes dvēsele” (The SOUL of the Earth) ir piešķirta 1.vieta un viņa ir uzaicināta piedalīties Ceļojošajā vasaras skolā pa atraktīvākajām Bulgārijas karsta teritorijām. Savukārt es esmu UNESCO ASP koordinatore savā skolā, tāpēc organizēju konkursu, taču mana specialitāte ir filoloģija, tāpēc karsta tematika man bija jaunums, un es mācījos reizē ar skolēniem.

21.jūlijā abas ar Kristiānu ielidojām Sofijā, lai 22.jūlija rītā kopā ar dažādu tautību cilvēkiem dotos ļoti neparastā piedzīvojumā. Desmit ceļojuma dienu laikā iepazinām Bulgārijas ziemeļdaļas karsta teritorijas, kultūrvēsturiskos pieminekļus un rūpniecības objektus. Baudījām lieliskus dabas skatus, garšīgas maltītes un bulgāru viesmīlību. Bet pats galvenais – mācījāmies.

Projekta iniciators un autors profesors Petars Stefanovs nenoliedzami bija ne vien vasaras skolas dvēsele, bet arī lielisks organizators. Saliedētā komandā darbojās gan bulgāru skolotāji no dažādiem valsts reģioniem, gan tulki, gan kalnu drošības dienests, gan visa jaukā un draudzīgā Stefanovu ģimene.

Aizraujošas ekskursijas alās un klinšu klosteros mijās ar izglītojošiem semināriem, kur uzzinājām par karsta procesu veidošanās nosacījumiem un apstākļiem, kas dabai ļauj veidot nacionālus un vispasaules nozīmes dārgumus. Daba- tā ir vistalantīgākā māksliniece, un cilvēkam bieži atliek vien bijībā apklust dabas procesu fenomenu un varenības priekšā.

Bulgāru skolotāji ir ne vien profesionāli, kas lieliski orientējas karsta procesos, bet arī savas zemes un dzimtās vietas patrioti. Tāpat arī skolēni. Mums, vasaras skolas dalībniekiem, palaimējās, jo, ceļojot pa tādām vietām kā Veļiko Tarnovo, Gabrova, Varna, mums bija lieliski gidi- pārstāvji no šīm pilsētām un apgabaliem. Jauki bija klausīties melodisko bulgāru valodu, tāpat uzteicamas bija jauniešu angļu valodas zināšanas, jo skolotāju- gidu stāstīto viņi labprāt iztulkoja mums- pārējiem. Mēs – tie bijām latvieši, vācieši, čehi, krievi, melnkalnieši, albāņi. Daži no grupas sarunājās itāļu valodā, bet lielākoties komunikācija notika bulgāru, krievu un angļu valodā.

Savstarpējās sarunās augstu novērtējām „karsta  komandas” kompetenci un pārdomātās darba metodes. Daudzviet alās vai mežā profesors Petars Stefanovs, izmantojot Ģeofizikas institūta laboratorijas aprīkojumu, demonstrēja ekperimentus, kas uzskatāmi parādīja, kā, sastopoties ar dažādiem iežiem, mainās ūdens ķīmiskais sastāvs. Ieži pakļaujas šķīšanas procesam, un rodas tādi dabas fenomeni kā kritenes, pazemes upes, ezeri, avoti, ūdenskritumi un tektoniskās alas. Tiešām jāapbrīno profesoru Petara un viņa dzīvesbiedres Dialanas Stefanovu mērķtiecība un vasaras skolas pasākumu plānojums, jo eksperimentus papildināja shēmas, ģeofizisko aprēķinu un pierādījumu formulas un tabulas.

Man ļoti patika izvēlēto apskates objektu un zinātniskā pamatojuma mijiedarbība. Tā nebija spēle, rotaļāšanās vai izklaide. Viss notika pa īstam: stāvās kalnu takas un slidenās nogāzes, cikāžu orķestris, Melnās jūras šļaksti un alu labirinti.

Tāpat arī milzīgās raktuves ir īsti un Bulgārijas tautsaimniecībai ļoti nozīmīgi kalnrūpniecības objekti.  Baltie kālija slāņi diemžēl ir kalnu apakšējā daļā. Augšējie- sarkanie ir sajaukums ar dzelzi. Tie mijas ap pelēkiem un dzelteniem, kas norakti veido iežu kalnus bez pielietojuma iespējām. Un kas to  var paredzēt, kā cilvēka iejaukšanās dabas procesos var ietekmēt Zemes nākotni?

Profesors Stefanovs brīdina, ka karsts esot Dāmokla zobens un cilvēkam jārēķinās ar nepareizas un beatbildīgas rīcības sekām.  Vasaras skolas programmā daudz vietas bija atvēlēts dabas aizsardzībai. Problēmas rada nacionālo parku dažādo īpašnieku (privātais sektors, pašvaldība, valsts) atšķirīgās intereses. Uzskatāms piemērs tam ir slavenā Ledenika ala, kas ir viens no tūristu visvairāk apmeklētajiem objektiem Bulgārijā. Milzīgajā alā ir gan drošas kāpnes, gan gaismas šovs, gan ārpusē bruģēta nokalne, gan estrāde. Pēdējā gan izskatās kā krāsaina plastmasas rotaļlieta lielā dabas varenuma priekšā un sabojā kopējo aizsargājamās teritorijas iespaidu. Savukārt bruģis gan ir glīts dekors, bet pilnīgi aplama infrastruktūra, jo nekas netraucē lietusgāžu ūdeņu mežonīgās straumes ieplūdi tieši alā, un pagājušajā gadā tūristi tikuši iesprostoti, bet vienlaicīgi arī glābušies augšējās mazajās alās.

Petars arī kritizē spožos gaismas efektus alās, jo uzskata, ka tie neļauj izbaudīt akmeņu dabisko skaistumu un ienes pazemes dārgumu krātuvēs lētu diskotēku efektu.  Citviet savukārt mūsu uzmanība tiek pievērsta alām, kas iekļautas tūrisma objektu sarakstā, taču neviens nerūpējas par to apsaimniekošanu, piemēram, par tualešu un atkrituma tvertņu ierīkošanu. Mans uzskats tomēr ir, ka atbildība jāprasa no pašiem apmeklētājiem, taču, ja neviens dabas objektus neuzraudzīs, tie var pārvērsties par atkritumu izgāztuvēm. Daudzus draudus dabai rada arī intensīva lauksaimniecība, kā arī lopkopība, jo dzīvnieku bari dažreiz tiek pārvietoti pa aizsargājamām teritorijām.

Bulgārijā netrūkst dabas aizsardzības problēmu, tomēr ir arī ļoti daudz kas tāds, ar ko valsts var lepoties un ko citi no tās var mācīties. Mums, vasaras skolas dalībniekiem, ir gods būt par jaunā Šumenskas nacionālā parka informācijas centra pirmajiem apmeklētājiem. Centrs atklāts pirms mēneša, un no dažādiem fondiem tā celtniecībai un aprīkojumam iztērēts ap pusmiljons levu. Taču droši vien nevar pārvērtēt izglītības pasākumu lomu dabas izglītības programmā. Arī vasaras skolas dalībnieki novērtē moderno telpu priekšrocības, jo laikā, kad āra gaisu saule sakarsējusi līdz +40 0, mēs zālē uz ekrāna skatāmies „ karsta konkursa” dalībnieku darbu prezentācijas.

Tā mēs uzzinām, ka Albānijas ekonomikā karsta ūdeņi ir visnozīmīgākie, bet tai pat laikā Tirānas notekūdeņi piesārņo Svētās Marijas avotu, kas jau daudzus gadus apgādā pilsētu ar skaidru ūdeni. Montenegro meitenes un Bulgārijas zēni izstrādājuši lieliskus pētnieciskus un filozofiskus darbus par aizsargājamām dabas teritorijām. Vācu skolotāji iesaistījuši karsta izpētes procesā vairākas skolas, un daudzas stundas notikušas dabā. Prezentācijas ir arī vērtība pati par sevi, jo, kamēr vieni prezentē, citi mācās, kā to darīt.

Vasaras skolas sākuma posmā dalībnieki aizpildīja anketas, parādot priekšzināšanas par karsta objektiem, un zināšanas nebija visai spožas. Savukārt ceļojuma noslēgumā katrs ar lepnumu varēja atzīmēt, ka esam iepazinuši gan atbalsu alas ar brīnišķīgu akustiku un skanošiem akmeņiem- „ mūzikas instrumentiem” , gan dabas veidotos akmens tiltus. Esam apmeklējuši Ivanovo klinšu klosterus un XIII – XIV gadsimta klinšu gleznojumus, kas iekļauti UNESCO pasaules dārgumu sarakstā, tāpat kā unikālā svētvieta Madara, kas tāda bijusi visām varām un reliģijām: pagāniem, ostmaniem, kristiešiem. Te, Madarā, klinšu brīvdabas „ koncertzālē” ar perfektu akustiku, pēc bulgāru iniciatīvas nodziedam visu valstu himnas par godu savām nācijām, tautu draudzībai, mieram virs zemes un UNESCO. Pateicoties šīs organizācijas atbalstam, Bulgārijas zinātnieki ir veidojuši lielisko Ceļojošās  vasaras skolas tradīciju.

Mēs, Latvijas pārstāves, ar aizkustinājumu klausījāmies Dialanas Stefanovas stāstījumu par bulgāru tautai nozīmīgiem vēstures notikumiem, par nacionālās pretošanās kustības aizsācēju Kristofu Bulevu un viņa vienīgo mazo dzejas grāmatiņu, ko zinot katrs bulgārs.

Esam iepazinuši Bulgārijas senās galvaspilsētas, diskutējuši par to, vai atjaunošanas un retaurācijas darbos drīkst izmantot modernus materiālus, esam staigājuši pa akmeņu mežu, kas patiesībā ir sirmsenas, izzudušas jūras gultne. Jauniešiem ir bijusi vienreizēja, unikāla iespēja apgūt alpīnisma pamatus.

Ceļojuma laikā jutāmies drošībā. Glābēji lieliski pildīja savus pienākumus. Bez liekiem vārdiem viņi vienkārši aizšķērsoja ceļu uz bīstamām  vietām. Dodoties alās, saņēmām drošības ķiveres un uzklausījām drošības instrukcijas. Mitinājāmies komfortablās viesnīcās, ceļojām ērtā autobusā, baudījām garšīgus ēdienus un jutāmies kā starp labiem draugiem. Bulgāriju iepazinām kā skaistu lielu iespēju zemi un bulgārus- kā sirsnīgus un darbīgus cilvēkus.

Vasaras skola mums bija ne vien izglītojošs, bet arī dziļi emocionāls piedzīvojums, un domāju, ka visi jaunieši, kas tajā piedalījās, kļūs par īstiem dabas aizsardzības entuziastiem, pratīs novērtēt un sargāt katrs savas tautas kultūrvēsturisko mantojumu.

Nākotni taču veidojam jau šodien! Tepat un tagad. Tomēr, lai šīs vispārzināmās patiesības nepaliktu vien tukšas frāzes statusā, ir nekavējoties jārīkojas valsts institūcijām, jo tikai sakārtota likumdošana var pasargāt ekosistēmu un vēstures pieminekļus no iznīcības un tūrisma objektus no vulgarizācijas, gļēvi piekāpjoties mainīgās modes tendencēm. Ja skolu programmās  tiks atvēlēts vairāk laika karsta fenomena iepazīšanai, jaunā paaudze labāk izpratīs un ievēros cilvēka un dabas mijiedarbības robežas. Rīt var būt par vēlu. Bulgārijas zinātnieki zvana trauksmes zvanu. Vai mēs, 21.gadsimta cilvēki, to dzirdam? Mūsu varā ir padarīt dabu par savu draugu un sabiedroto vai ienaidnieku.

Anastasija Kaktiniece, Jaunsilavas pamatskolas UNESCO ASP koordinatore

krasts karsts2 krasts3 krasts4 krasts5 krasts6 krasts7

komentāri


  • Tavs viedoklis ir svarīgs:

Tavs viedoklis ir svarīgs: