Siržu zvanu tikšanās Briežuciema skolas 105 jubilejā

direktori„Tu esi zvans, es esmu zvans…. Jūs esat zvaniņi, bet vai mēs kopā skanam ? Skanēsim tikai tad, kad viens otram pieskarsimies. Atdosim savu skaņu vibrāciju, cita skaņu uztversim, pārskaņosimies un saskaņosimies. Un tad laidīsim priekā skanēt pasaulē. Un kļūsim liels kopīgs orķestris”. Ar tik skanīgiem vārdiem Briežuciema pamatskolas 105 gadu jubilejas koncertu 30.maijā atklāja pasākuma vadītāji – skolas absolvente un Briežuciema kultūras dzīves vadītāja Zita Mežale un Briežuciema pamatskolas direktors Aigars Keišs.

Atmiņās un apsveikuma runās dalījās bijušie absolventi un aicinātie viesi –   Briežuciema pagasta pārvaldes vadītāja Anastasija Gabrāne, Balvu novada domes pārstāvis Juris Boldāns, Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Nora Apīne,  Interešu izglītības darba speciāliste  Ilona Naļivaiko,  priesteri Antons un Staņislavs Prikuļi, kaimiņu skolu direktori –  Pēteris Vancāns,  Imants Slišāns un Marija Bukša, kura skolai dāvināja Briežuciema pamatskolas audzēknes gleznu „Tulpes”. Ar skaistiem vēlējumiem jubilejā skolu sveica arī bijusī skolas direktore Valentīna Ločmele un skolotāja Domicella Tjarve. Bijušie skolas darbinieki Jadviga (Novokšanova) Slišāne, Alberts Slišāns, Lidija Ločmele, Helēna Rancāne (Valaine) atsūtīja ļoti skaistus apsveikumus visiem klātesošajiem.

Skolas zāli pieskandināja skolēnu vokālais ansamblis, skatītājus priecēja arī tautas deju kolektīvs, moderno deju grupa “Kaprīze”, bijušais absolvents Artūrs Upīts, kā arī šarmantā akordeoniste Renāte Ločmele.

Antons Ločmelis, kurš skolā mācījās 50.gados, bija sagatavojis ļoti aizkustinošu atmiņu stāstījumu par saviem skolas laikiem un arī vēlējumus skolas turpmākajai darbībai.

Ļoti īpaša bija Baltinavas vidusskolas direktora Imanta Slišāna dāvana – viņš skolai uzdāvināja Latgales karogu.

Pēc svinīgā pasākuma absolventi kopā ar saviem skolotājiem devās uz klasēm, lai dalītos atmiņu stāstījumos. Zālē spēlēja grupa „Vilx” un visi varēja dejot līdz pat rīta gaismai.

Savos 105 pastāvēšanas gados skola ir ceļojusi pa vairākiem Briežuciema  ciemiem un dažādām ēkām, taču svarīgākais ir nevis ēka, bet cilvēki, kas tajā strādā, mācās, sapņo, pieaug, reizēm skumst, bet svarīgākais – mācās dzīvot. Un, ja skolas absolventi brauc uz skolas jubilejām ar ziediem rokās, ja, grimstot atmiņu stāstījumos, asaras acīs ir gan bijušajiem skolēniem, gan viņu skolotājiem, tad skola ir izpildījusi savu pienākumu – palīdzēt bērniem veidoties par domājošām personībām, par cilvēkiem, kuri mīl dzīvi un izprot pagātnes, tagadnes un nākotnes kopsakarības.

Mēs uzdrošināmies apgalvot, ka katrai skolai, jo īpaši mazajām lauku skolām, ir sava dvēsele. Un, ja jūs kādreiz kādā klusā vasaras novakarē slepeni ielūkotos pa Briežuciema skolas logiem, tad jūs redzētu mūsu skolas dvēseli – jaunu meiteni puķainos brunčos, basām kājām un pār pleciem izlaistiem matiem dejojam pa skolas gaiteņiem, un viņas smiekli kā sudraba zvani piepilda skolu.

Silvija Ločmele Briežuciemā

komentāri


  • Tavs viedoklis ir svarīgs:

Tavs viedoklis ir svarīgs: