Mums pašiem sevi ir jāiezīmē pasaules kartē

parlamNo 3. līdz 5. jūnijam mazā, šarmantā un drosmīgā pilsētiņā Līgatnē pulcējās vairāki simti cilvēki, lai 2. Latvijas lauku kopienu parlamentā diskutētu par tēmu „Izaugsmes priekšnosacījumu radīšana mazajās pilsētās un lauku reģionos”. Svētku uzrunā Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins atzina, ka Līgatne parlamenta viesu uzņemšanai gatavojas visu gadu. Līgatnē pulcējās gandrīz 300 lauku kopienu pārstāvji no visas Latvijas, Eiropas Savienības un citām valstīm, lai kopā ar politikas veidotājiem un attīstības organizāciju pārstāvjiem diskutētu ne tikai par lauku un mazpilsētu kopienu izaicinājumiem, bet arī rastu risinājumus un iespējas lauku attīstībai. Trīs dienas visiem aktīvajiem, radošajiem un darbīgajiem parlamenta dalībniekiem bija iespēja piedalīties darba sesijās par dažādām lauku attīstībai ļoti aktuālām tēmām, piemēram, kā pelnīt ar radošumu laukos, alternatīvā enerģija lauku ekonomiskās autonomijas veicināšanai, lauku dzīvotspēja, efektīva vietējo resursu izmantošana, starppaaudžu mācīšanās, kultūras mantojuma saglabāšana, mūsdienu kopienas skola un tās iespējas. Vērtīga bija pilsētplānotāja Jāņa Ķīnasta darba sesija par vietradi, labas dzīves vides radīšanu, kura ir katra paša rokās. Jauna bija atziņa, ka kultūra ir mūsu katra ikdienas izvēle, nevis tikai viena teātra izrāde reizi gadā vai Raiņa dzejoļa iemācīšanās no galvas.

Parlamentu atklāja valsts prezidents Andris Bērziņš. Pirmajā dienā 6 paralēlajās sesijās klātesošie sprieda par lauku un mazpilsētu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu. Viena no paralēlajām sesijām bija par tēmu “Kopienas skola – kopienas sirds: ko esam iemācījušies un varam mācīt citiem”. Šīs sesijas vadīšana bija uzticēta man – Briežuciema pamatskolas skolotājai un NVO “Saulessvece” vadītājai. Pusotras stundas laikā darba grupas dalībniekiem bija jāapkopo sava pieredze, jādiskutē par šķēršļiem jeb izaicinājumiem kopienas skolu ikdienā un jāizstrādā ierosinājumi skolu darbības uzlabošanai vietējā, nacionālā un Eiropas Savienības līmenī. Ļoti patīkami, ka tēma – mūsdienu kopienas skola – bija ieinteresējusi daudzus parlamenta dalībniekus. Mūsu darba grupā bija pieteikušies visvairāk dalībnieku – 54 cilvēki. Darbu jo īpaši saistošu un arī sarežģītu padarīja apstāklis, ka 22 no grupas dalībniekiem bija ārzemju viesi (tika pārstāvētas tādas valstis kā Polija, Beļģija, Austrija, Somija, Serbija, Čehija, Maķedonija u.c.). Līdz ar to mums bija nodrošināta sinhronā tulkošana un mūsu grupai piešķīra vislielāko darba telpu.

Vadīt tik lielu un daudzvalodīgu darba grupu bija liels gods un liels izaicinājums. Pie sesijas saturiskās un strukturālās plānošanas kopā ar savu darba grupu ķērāmies jau divas nedēļas pirms pasākuma. Lai darbs sesijā ritētu raiti un konstruktīvi, viss tika izplānots pa minūtēm. Saku lielu paldies manai lieliskajai darba grupai – Artūram Buklovskim no Baltinavas novada, Aigaram Keišam – Briežuciema pamatskolas direktoram, kurš visus sesijas dalībniekus noslēgumā savaldzināja ar akordeona pavadījumā dziedātu kopdziesmu, Imantam Slišānam – Baltinavas vidusskolas direktoram, kurš diemžēl nevarēja piedalīties pašā sesijā, bet daudz palīdzēja tās plānošanā, kā arī Kristīnei Krumbergai no Latvijas Universitātes.

Otrās dienas vakarā visiem bija iespēja piedalīties Līgatnes svētkos – dažādās darbnīcās, bezmaksas ekskursijās, tirdziņā u.c. Trešajā dienā pēc noslēguma runām parlamenta organizatori dalībniekiem piedāvāja pieredzes apmaiņas braucienus. Pasākums  noslēdzās ar kopīgi izstrādātu rezolūciju, kurā tika iekļauti svarīgākie parlamenta dalībnieku ierosinājumi un priekšlikumi, protams, ar apņemšanos tos izpildīt līdz nākošajam lauku parlamentam, kas notiks 2017.gadā. Latvijas, kā prezidējošās valsts izstrādāto rezolūciju, iekļauts arī diskusijās 2015.gada Eiropas Lauku parlamentā Skotijā.

Varbūt kuram liksies, ka šāda iešana kopā un aktīva diskutēšana par lietām ir nevajadzīga laika nosišana. Varbūt vēl kādam liksies, ka lauku attīstība jāplāno un pie tās jāstrādā tikai valdībai. Saeima var izstrādāt simtiem atbalsta programmu un lauku attīstības vīziju, tomēr, ja mēs paši – lauku un mazpilsētu iedzīvotāji – nebūsim aktīvi plānotāji un darītāji, tad neviena valsts programma nedarbosies.

“Gan lauku kopienas, gan mazpilsētas ar savu neatkārtojamo šarmu ir īsti laba vieta personības attīstībai un sociālo tīklu veidošanai, turklāt 21. gadsimts ar tehnoloģijām ļauj darīt lielas lietas arī dzīvojot ģimenei un indivīdam draudzīgā vidē. Atliek vien apzināties visu to, kas Latvijas laukos un mazpilsētās jau ir, un vēl aktīvāk iezīmēt sevi pasaules kartē,” uzsvēra kādā intervijā parlamenta virsvadītāja Aija Tūna. Mums pašiem sevi ir jāiezīmē pasaules kartē – ar darbošanos, ar aktīvu un radošu dzīvošanu, nevis nožēlojamu eksistēšanu. Un tad mūs tādus sāks redzēt arī pārējie.

Silvija Ločmele Briežuciemā

parlam1

komentāri


  • Tavs viedoklis ir svarīgs:

Tavs viedoklis ir svarīgs: