Kā lokālais un globālais pilsoniskums sastopas Brocēnos

2015Jau atkal kastaņi iededz savas sveces un skolas ļaudis atskatās uz paveikto. Šis mācību gads pilsoniskās izglītības jomā ir bijis gana ražīgs. Jauniešiem lielākais šī gada darbs bija projekts „Rumbulas atbalss”. Mūsu jauniešu veidotā filma „ Dvēseļu sauciens” un Brocēnu novada piemiņas vietu karte guvuši panākumus ne tikai novadā, bet arī atzinīgi novērtēta ASV vēstniecībā; to kā lielisku pilsoniskās izglītības un līdzdalības piemēru IAC projektu vadītāja Aija Tūna un Izglītības ministre Mārīte Seile prezentēja arī UNESCO konferencē Parīzē. Projekta ietvaros novada skolām notika nodarbība, kuru organizēja biedrība „Kust” par toleranci, dažādo un cilvēktiesībām. Pie šīm tēmām vidusskolnieki strādās arī vasarā, apmeklējot globālās izglītības trīs dienu konferenci Valmierā un augustā nedēļu piedalīsies Baltijas asamblejā Tallinā. Ceram, ka gūtās atziņas tiks ieguldītas vairākos pasākumos un projektos nākošajā mācību gadā.

Nupat novada skolu 7. klases realizēja Vītola fonda administrēto un Monreālas Latviešu sabiedriskā centra atbalstīto projektu „ Pētīsim un izzināsim Latvijas vēsturi”. Kopīgi pētījām viduslaiku vēsturi tuvākajā apkārtnē, apmeklējot Saldus J. Rozentāla vēstures un mākslas muzeju un Jaunpils viduslaiku pili. Draudzējāmies, mācījāmies sadarboties, pētījām, izzinājām un spēlējām viduslaiku spēles. Noslēgumā bija viduslaiku maltīte. Atziņas, protams, uz- urrā!

Nevar nepieminēt 11.a klases labo darbu – sakopt novada piemiņas vietas, kuras novads atstājis novārtā. Šoreiz piemiņas akmeni Saldus ģimnāzijas jauniešiem, kuri pulcējās Cieceres ezera saliņā, lai pārrunātu 1905. gada revolūcijas rezultātus un savā veidā turpinātu cīņu pret carismu un baltvāciešiem. Viņi bija vienpadsmito vienaudži. Patīkami, ka ideju virzīja paši jaunieši. Notīrījām pieminekli no sūnām, noplūcām zāli, iezīmējām vietu, lai laivotāji to var atrast. Augustā vienojāmies par daudzgadīgo puķu stādīšanu un vietas labiekārtošanu.

Ievērojot globālās izglītības pieeju, skatījām lokālās problēmas globālā mērogā un otrādi. Noorganizējām tikšanos ar M. Bondaru, lai paraudzītos uz izglītības nozīmi pasaules mērogā un pulkvežleitnantu G. Kauliņu, lai apspriestu Latvijas armijas gatavību kopīgi aizsargāt savu valsti un paraudzīties uz „ karstajiem punktiem” pasaulē. Akcijas „Atgriežamies skolā” ietvaros, tikāmies ar mūsu skolas absolventēm L. Grīviņu un H. Taubi. Abas absolventes pašreiz strādā LR Saeimā. Lepojamies, ka mūsu meitenes veido Saeimas prezentācijas materiālus un brauc uz skolām, lai informētu jauniešus par Saeimas darbu, kā arī par Latvijas kā ES prezidējošas valsts ietekmi ES.

Šajā mācību gadā skolēniem bija iespēja iepazīties ar Saldus J. Rozentāla vēstures un mākslas muzeja izstādi „Latvijas Tautas fronte un Saldus rajons”. Guvām priekšstatu, kā Atmodas idejas tika īstenotas katrā bijušā Saldus rajona pagastā. Ar skolēniem diskutējām par nevardarbīgās pretošanās nozīmi cīņā par savām tiesībām un valsts neatkarību. Apmeklējām arī čekas māju, lai tiešāk sajustu vēstures elpu un novērtētu mūsu vecvecāku nesalaužamo garu un patriotismu pret savu valsti.

Globālās problēmas skatījām Igaunijas kolēģes Pilles Oleski fotoizstādē par bērnu dzīvi Kenijā. Lūk, kā izstādi novērtēja skolēni:

  • Daudzi bērni cieš no nabadzības, bet mēs mantas nenovērtējam. Galdi viņiem ir briesmīgi, krēsli gandrīz vispār nav, bet mēs skolā tik daudz ko plēšam. (Kitija)
  • Mēs, kuri dzīvojam tehniski attīstītās valstīs, nezinām, kā tas – ir dzīvot tādu dzīvi. Un viņi ir tādi paši kā mēs, tikai bez elektrības, bet viņiem ir labi, jo katrs citādi saprot labos vārdus. (Valts)
  • Es pārdomāju, ka nevajag ēdienu nomest, varbūt citiem tāds ēdiens vispār nav. Nevajag ar naudu plātīties. Man nepatīk, kad viss nav līdzsvarots, es gribu, lai pasaule būtu līdzsvarota. (Rihards)
  • Kenijas sabiedrība ir nabadzīga, bet laimīga. Viņiem laimi dod kaut kas cits. (Teofils)
  • Kaut viņiem nav tas, kas ir mums, bet prieku viņiem nevar atņemt. (Līva)
  • Kaut gan viņi ir nabadzīgi, viņiem nevajag naudu, lai būtu laimīgi. Mēs dzīvojam uz viņu rēķina. (Enijs)
  • Pateicoties šai izstādei, es sapratu, ka pasaule nesastāv tikai no tehnoloģijām. Pamanīju, ka viņi bez telefoniem un datoriem ir laimīgi. Zinu, ka nevaru mainīt pasauli, ka nevar bez datoriem iztikt, bet varbūt var tos lietot mazāk. Mēs varētu biežāk vest viņiem ēdienu un šīs miljoniem mums nevajadzīgās drēbes. Man šo cilvēku ir žēl, esmu arī priecīga, ka viņi ir laimīgi. (Tīna)
  • Viņi priecājas par to, kas viņiem ir. (Evelīna)

Praksē globālās izglītības atziņas pārbaudīja 1.a klase, dodoties kopā ar vecākiem noskaidrot, no kā sastāv burgers un ar ko iespējams to aizstāt. Atziņa – retu reizi jau var, bet ikdienā labāk ēst daudzveidīgāku pārtiku, ja grib sasniegumus sportā, mācībās un uzturēt labu veselību.

Pavasarī skolotājas L. Miķelsone un I. Muižarāja Brocēnu bibliotēkā senjoru klubiņam novadīja 6 nodarbību ciklu par globālās izglītības tēmām. Senjori mācījās par globalizāciju, urbanizāciju, multikulturālismu, veselīgu uzturu, masu mēdijiem, migrāciju, kultūras daudzveidību. Tā bija abpusēji laba pieredze. Lūk, dalībnieku atziņas:

  • Ļoti svarīgas tēmas. Par to jārunā ģimenē visām paaudzēm kopā.
  • Daudz par to vajadzētu runāt skolā, jauniešu vidū, jo viņi jau ir tie, kuri spēs šo pasauli vērst labāku, tīrāku.
  • Ļoti aktuālas tēmas, tās liek aizdomāties, pārvērtēt un izmainīt dažas lietas. Lekciju laikā jutos patiesi laimīga, ka dzīvoju tik jaukā valstī kā Latvija.
  • Dzirdētais liek padomāt un novērtēt katra klausītāja personisko attieksmi par dzirdēto.
  • Ļoti gribētos, lai turpmāk varētu uzzināt ko tik interesantu un radošu.
  • Jārunā vairāk, jādomā pozitīvi. Priecāties par to, kas mums ir.

Skolas organizētajā Sabiedrības dienā GI darbnīcā „Pa ceļam” piedāvājām apmeklētājiem izstaigāt pēc izvēles vienu no 3 ceļiem – „Diena bez iepirkšanās”, „Eiropas attīstības gads” un „Migrācija mūsdienu pasaulē”. Katrā no ceļiem, dalībnieki iepazinās ar esošo situāciju, iespējamajiem risinājumiem, bet noslēgumā, katrs dalībnieks varēja uzrakstīt savu ieteikumu. Lūk, daži no tiem:

  • Mazāk patērēt produktus. Vairāk šķirot atkritumus.
  • Pārstrādāt atkritumus.
  • Nemest ārā drēbes un apavus, bet atdot tiem, kam vairāk vajag.
  • Apēst visu ko nopērk. Pirkt mazāk.
  • Plastmasas maisiņus nomainīt ar papīra vai auduma maisiņiem.
  • Āfrikas iedzīvotājiem es varētu iemācīt braukt ar mašīnu, spēlēt futbolu, lasīt, dziedāt un dejot.
  • Es viņiem ieteiktu kārtīgi dzīvot, būt priecīgiem, ja arī apstākļi ir slikti.
  • Es viņiem palīdzētu un iemācītu ievērot higiēnu.

Tāds nu bija mūsu gads. Ne daudz, ne maz, bet pasaule mazdrusciņ kļuvusi labāka!

Laura Miķelsone

2015- 1

komentāri


  • Tavs viedoklis ir svarīgs:

Tavs viedoklis ir svarīgs: