Jauna sākums, labā turpinājums: Līgatne nebeidz pārsteigt

20150604-11 (4)Līgatne nebeidz pārsteigt ar jauniem notikumiem: jo nupat lapsu ģimenē nākuši pasaulē trīs braši un rotaļīgi lapsēni, bet pavisam nesen no 3.līdz 5.jūnijam Līgatnē notika 2. Latvijas Lauku kopienu parlaments. Ar vērojumiem un izjūtām dalījās Lauku kopienu parlamenta dalībniece Veronika Jurča, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta Reģionālās attīstības plānošanas  nodaļas vecākā eksperte (attēlā vidū). “Šo pasākumu gaidīju ar līdzīgām sajūtām, kā bērnībā gaidīju Vasarassvētkus. Kāpēc tieši Vasarassvētkus? Tāpēc, ka tas ir kā jauna sākums, rosība, zaļums un skaistums, un pīrāgu smarža. Šīs izjūtas baudīju arī Līgatnē minētajā pasākumā, jo tas viss tur bija. Vispirms – Jauna sākums.

Latvijas Lauku forums ir viena no nedaudzajām institūcijām, kas rosina domāt savādāk, proti, runāt, diskutēt par lauku ekonomisko potenciālu un tā nozīmi kopējā valsts attīstībā, par vietējās kopienas un valsts lomu tā stiprināšanā un popularizēšanā. Ņemot vērā, ka vienlaicīgi norisinājās arī otrs – Attīstības forums, kura ietvaros tika diskutēts par lauku reģionu un mazpilsētu attīstības perspektīvām globalizētā pasaulē, tad ir pamats domāt, ka ir jauns sākums skatījumam uz vietējo kopienu, vietējo produktu, cilvēkresursiem un to pienesumu katras valsts attīstībā globalizācijas apstākļos.

Tāpēc tika diskutēts: kā saglabāt teritorijas dzīvotspēju, kā motivēt iedzīvotājus palikt un darboties savas teritorijas attīstībai, kā efektīvi izmantot teritorijas resursus vietējo iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām, zinot, ka publiskie resursi šīm vajadzībām nekad nebūs pietiekami. Bet publiskajai politikai jābūt vērstai uz iedzīvotāju aktivitātes veicināšanu, uz vietējo kopienu nostiprināšanu, jo teritorijas attīstības perspektīva mērāma nevis naudas daudzumā, bet iedzīvotāju aktivitātē.

Šajā aspektā, uzrunājot 2. tematiskās sesijas „Lauku un mazpilsētu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošana caur pilsoniskās sabiedrības attīstību ārpus attīstības centriem” dalībniekus, mana kolēģe Jevgēnija Butņicka informēja par VARAM aktivitātēm vides uzlabošanai vietējo kopienu aktīvākai darbībai. Viņa uzsvēra, ka VARAM ir nozīmīgs kopienu skatījums uz teritoriju attīstību un VARAM lomu, lai varētu arī turpmāk iesaistīties un atbalstīt kopienu aktivitātes. Viņa akcentēja, ka VARAM ir būtiski pastāvīgi aktualizēt un vairot zināšanas par teritorijām un to veiksmes piemēriem, kur liela loma ir arī kopienu sniegtajai informācijai un rīcībai. Nobeigumā aicināja uz sadarbību, lai kopīgiem spēkiem panāktu labvēlīgās pārmaiņas teritorijās.

Rosība

Tā lauku kopienu parlamentā bija līdzīgi kā bišu darbošanās stropā. Bija iespēja kopā ar lauku kopienu pārstāvjiem un valsts politikas veidotājiem darboties četrās tematiskajās sesijās un vairākās darba grupās.

Ņemot vērā, ka pasākumā piedalījās gandrīz 30 valstu pārstāvji, pārdomāts bija vakara pasākums „Nāciju vakariņas”, kur savas prasmes galda klāšanā un gardumu prezentācijā centās parādīt ne tikai ārzemju viesi, bet arī lauku kopienas no visiem kultūrvēsturiskajiem reģioniem. Šādi organizējot pasākumu ir divi labumi uzreiz – iepazīšanās caur kulinārijas mantojumu un vienlaicīgi paēdot vakariņas, netērējot publiskā sektora resursus.

Protams, vislielākā rosība bija Līgatnes svētkos, kur vietējie amatiermākslas kolektīvi, sākot no vismazākajiem līgatniešiem, priecēja foruma dalībniekus. Jaukas bija radošās darbnīcas, kurās savu radošumu rādīja arī mana viesģimene. Diāna smēla papīru, bet viņas znots Nauris darbojās ar koku. Baudīju Līgatnē ražotu garšīgu mājas vīnu, kur vīna studija bija iekārtota vienā no slavenajiem pagrabiem smilšakmens sienā. Nu, protams, kļūdījos nopirkdama tikai puskukuli garšīgās Straupes saldskābmaizes, jo mana ģimene to noplucināja vienā rāvienā un prasīja vēl…

Zaļums un skaistums

Nu skaista tā Līgatne – kā tāda tautu meita zaļos brunčos! Gides pavadībā nelielā grupā kopā ar divām vietējām sievām izgājām vienu no daudzajiem tūrisma maršrutiem. Mani pārsteidza pamatīgie gājēju tiltiņi un skaistā Līgatnes daba ar pamatīgiem smilšakmens atsegumiem – klintīm un izbūvētajiem pagrabiem smilšakmens sienās. Tāpat biju patīkami pārsteigta par Papīra rūpnīcas  dzīvojamo kompleksu, kas izbūvēts 19.gadsimta trīsdesmitajos gados strādnieku vajadzībām. Mūsdienu izpratnē tās ir skaistas koka arhitektūras rindu mājas, kur katram dzīvoklim sava ieeja un mazs priekšdārzs. Interesanti, ka strādniekiem jau tajos laikos elektrība un ūdens apgāde bija par brīvu. Pašvaldība ir parūpējusies, lai saglabātu kultūrvēsturisko mantojumu, uzliekot mājām jumtus, notekcaurules un žogu. Visa tūrisma infrastruktūra un apskates objekti ir ideālā kārtībā, vārdu sakot – valda tīrība un Līgatne ir tā vieta, kur vērts atgriezties, vest ciemiņus, jo tūrisms Līgatnē vietējai kopienai jau ir kā dzīvesveids, uz ko jātiecas būtu pārējām vietējām kopienām, kuras nolēmušas attīstīt tūrismu un ar to pelnīt.

Pīrāgu smarža

Pasākuma organizatori bija padomājuši par tādu labu lietu, kā parlamenta dalībnieku izmitināšanu viesģimenēs. Man pat prātā neienāca cits variants nakšņošanai, kā tikai izmantot šo iespēju, lai labāk iepazītu Līgatni caur vietējiem cilvēkiem, viņu dzīves stāstiem, nodarbošanos un vērtējumu par vietējās kopienas, tajā skaitā – pašvaldības darbu.

Iepazinos ar ne pa jokam „dižu ģimeni” – Gustavu ģimeni. Dižu ne tikai, ka tā mūsdienu izpratnē ir liela ģimene, bet diženums izpaužas šīs ģimenes spējā būt radošiem, piedalīties vietējās kopienas dzīvē, strādāt no attāluma. Diāna ar vīru Gundaru pirms vairākiem gadiem, pārdevuši dzīvokli Rīgā un iegādājušies īpašumu Līgatnē un ar diviem bērniem – dēlu Kasparu un meitu Anitu pārcēlušies uz dzīvi Līgatnē. Bērni nu jau lieli, bet dižajā ģimenē sadzīvo trīs paaudžu mājinieki kopā ar Diānu un Gundaru dzīvo arī meitas Anitas Baumanes ģimene – vīrs Nauris, dēls Gustavs, meita Elizabete. Nupat Baumaņu ģimeni kuplināja brālītis Jēkabs. Mazajam ņiprajam puikam bija tikai pāris nedēļas un man bija iespēja viņam un māmiņai izteikt laba vēlējumus. Savukārt dēlu Kasparu ar ģimeni no Londonas mājinieki gaida ciemos, lai kopā svinētu Jāņus. Viesģimene mani sagaidīja ar pašceptiem pīrāgiem un teicās, ka tie esot man par godu. Sirsnīgi!

Diāna pirms pārcelšanās uz Līgatni strādāja par mājturības skolotāju. Viņa, izmantojot iegūtas prasmes un nepārtraukti papildinoties, ir izveidojusi nelielu, bet pašpietiekamu biznesu – Pasaku māju, kur apmeklētāji var vaigu vaigā iepazīties ar pasaku varoņiem un reizēm paši iejusties varoņu tēlos. Tāpat Diāna, apzinot vietējos resursus un zinot, ka Līgatnē viss saistās ar papīru un ap papīru, piedāvā jau meistara vērtu papīra „smelšanu”. Ko tas nozīmē Diāna sākumā man arī nestāstīja, teica, lai nāku lūkoties, tad es arī to nestāstīšu, jo tas jāredz un roka jāiemēģina pašiem.

Savukārt Gundars savas diplomēta celtnieka un arhitekta prasmes turpina pielietot kā būvuzraugs sakrālo celtņu un citu kultūrvēsturisko objektu celtniecībā un atjaunošanā.

Ņemot vērā, ka viena no ceļojumu kompānijām Līgatni ir izraudzījusies kā lauku apskates objektu Līgatni Amerikas tūristu grupām (gadā ierodas vairāk kā 60 grupas), tad, lai viesi no Amerikas varētu izjust „Latvijas garšu”, tie tiek uzņemti un maltīte pasniegta ģimenēs. Arī Gustavu ģimene ir ievingrinājusi roku Amerikas tūristu uzņemšanā un Diāna jau gatavoja pusfabrikātus un servēja galdu, lai nākošajā dienā savlaicīgi varētu uzņemt kārtējo amerikāņu tūristu grupu un stāstīt par savu ģimeni – Līgatni –  Latviju.

Mēs kopā ar Diānu salasījām zāļu tēju turpat skaistajā mājas apkārtnē un šai zāļu tējas buķetei pievienojām arī jautrās zilacainās puķes – birztalu veronikas (Veronika chamaedrys) aromātu. Cerams, ka tas manai viesģimenei atsauks atmiņā mūsu jauko iepazīšanos.

Gustavu ģimene pateicīga pašvaldībai, ka tā radījusi tūrisma uzplaukumu Līgatnē un līdz ar to iespēju vietējiem iedzīvotājiem līdzdarboties un nopelnīt.

Nudien, Līgatnē, laba un pievilcīga lauku vide dzīvošanai, radošumam un aktīvai darbībai!

komentāri


  • Tavs viedoklis ir svarīgs:

Tavs viedoklis ir svarīgs: