Mēneša arhīvs: March, 2015

Kazdangas pusē dzīve kūsā!

Kazdangas_pagasts_COANu, piemēram, trešdienās Aizputes vidusskolas datorklasē notiek datorgrafikas kursi, savukārt angļu valodas kursi pirmdienās un ceturtdienās notiek Tūrisma informācijas un Mūžizglītības centrā. Aizputes pilsētas bibliotēkā aprīlī notiks mācības „Teorētiskās un praktiskās iemaņas darbā ar datoru un internetu”, bet nodarbība „ Es zinu, ko vēlos un piepildu to. Mērķu veiksmīga definēšana un pašmotivācija” iecerēta kā jaunums. 9.aprīlī notiks Aizputes novada nevalstisko organizāciju Informatīvo dienu, lai jau darbīgie ļaudis varētu iedrošināt parējos, vēl biklos, stāstot gan par Latvijas Ekoskolu forumu, gan pašu vietējo biedrību darbiem.Un kur nu vēl tikšanās ar Radošās telpas „Ideju bode” vadītāju Kristu Kalnarāju 16. aprīlī! Turpināt lasīt…

Viļakā bērni pēta pavasari

marts2Bērniem ir tik daudz stāstāmā. Viņi bija  aizvadījuši neparastas un notikumiem bagātas brīvdienas, visiem ir tik daudz iespaidu: skatījušies Saules aptumsumu, brīnījušies par Ziemeļblāzmu, vērojuši gājputnu atlidošanu, nu iepriecina ar sniegpulkstenīšu pušķi un vēl, vēl un vēl ….Kādā no dienām nolemjam doties pastaigā līdz tuvākajai upītei, lai pavērotu, kādas pārmaiņas notiek dabā. Uhhh, izrādās tik daudz, ko pamanīt. Cik skaists ir pūpols – dodamies paglāstīt pelēkos kamoliņus un pamanām ziedputekšņus koši dzeltenā krāsā. Tas mums ir atklājums; pūpols zied, būs bitītēm barība. Ejam tālāk, kāds pamana bērza zarā karājamies pudeli, jānoskaidro, kas tad tas. Mums ir savi eksperti, kuri zina, ka tiek tecinātas sulas. Turpināt lasīt…

Hmm, varbūt esam gatavi kļūt par UNESCO Asociēto skolu?

unesco-sign-and-buildingPatiesi, ir laiks uzdod šādu jautājumu, jo UNESCO Latvijas Nacionālā komisija atkal aicina Latvijas vispārējās, profesionālās, speciālās un interešu izglītības iestādes iesaistīties starptautiskajā UNESCO Asociēto skolu projektā, lai pieteiktos no jauna vai turpinātu dalību jaunajā 2015.– 2018. gada darbības posmā. Kas jāpārdomā? Vai esat skola, kas gatava integrēt mācīšanas un mācīšanās procesos četrus 21. gadsimta izglītības balstus – mācīties zināt, mācīties darīt, mācīties būt, mācīties dzīvot kopā? Vai strādājat tā, lai izglītība atbalstītu un rosinātu personības attīstību, radošu un inovatīvu domāšanu, veiksmīgu socializāciju, ilgtspējīgu dzīvesveidu un zināšanu un prasmju tālāknodošanu? Vai tā vien gribās organizēt radošus un izglītojošus pasākumus Turpināt lasīt…

Brenguļu sākumskolas dejotāji ceļā uz skolēnu dziesmu un deju svētkiem

OLYMPUS DIGITAL CAMERAUzsākot jauno mācību gadu, viena no mūsu skolas prioritātēm bija piedalīšanās Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Mūsu pūrā jau ir pieredze par piedalīšanos 2005. un 2010. gada svētkos. Lai šo mērķi sasniegtu, nācās grūti un pacietīgi strādāt deju mēģinājumos, pārlūkot garderobi un atjaunot tautas tērpus. Visgrūtāk gāja, mācoties dejas, kad soļus un gājienus nācās atkārtot atkal un atkal, kad brīžiem bija aizmirsies, kura ir labā kāja un kāpēc vispār jātur taisna mugura un braši jādejo mūzikas ritmā. Tuvojoties tautisko deju skatei, deju skolotāja uz mēģinājumiem mūs aicināja vēl biežāk nekā līdz šim. Un tad vēl nogurums, apnikums un slinkums turpat apkārt vien grozījās un čukstēja – nāc, atpūties; tu esi piekusis; tu vairs nevari… Turpināt lasīt…

Par dienām, kurās mācāmies, un troļļiem, no kuriem jātiek vaļā

zali_asni_110410Aizvadītā nedēļa bija ne vien pavasara atnākšana, bet arī viena dūšīga mācīšanās nedēļa, kas nezin’ kāpēc tiek saukta par „skolēnu brīvdienām”. Mācījās visi – kurš uz skrituļdēļa sevi iepazīdams un pārvarēdams, kurš kursos un semināros, kurš datorā ieracies, kurš ģitāru vai citu mūzikas instrumentu pieradinādams vai pārmaiņas tuvējā dīķī vai ezerā vērodams; vēl kāds cits agros stādus kopdams vai Alpu kalnos uz slaloma slēpēm pirmo reizi uzkāpis. Par mācīšanos radošuma un tehnoloģiju kontekstā dienu pirms brīvdienām tika runāts arī starptautiskajā forumā „Skola digitālajā laikmetā” tepat Rīgā, kura videoierakstu – lai dzīvo tehnoloģijas! – joprojām varat atrast radi!2015 interneta vietnē http://www.radilatvija.lv/lv/radi-hronika/18. Atkal guvām apstiprinājumu tam, ka mācīšanas nav satura iedabūšana savā vai cita galvā, bet kaut kā – idejas, izpratnes, risinājuma vai kā cita – izdabūšana ārā no galvas, un te nu analoģija ar pavasara asniem ir īsti vietā. Bet viss nav tik vienkārši. Mūsu pašu attieksme bieži vien ir tas ļaunais trollis, kas ne par ko neļauj ķerties pie jauniem veco problēmu risināšanas veidiem. Par to un citu lasiet Aijas Tūnas pārdomas laikrakstā „Izglītība un Kultūra”. Aija-Tūna-pavasaris-un-mācīšanās_IK_Nr_6_26_03_15.5

Amerikas (Latvijas?) sapnis un drošības spilveni: kā klājas mūsu bērniem?

our-kids-9781476769899_lgDrošības spilveni bērniem no izglītotām un augstāku ienākumu ģimenēm ir daudz labāki nekā bērniem no sociālā riska ģimenēs; ja rodas kāda problēma, to vieglāk, ātrāk, sekmīgāk atrisina, izmantojot sociālos tīklus un zināšanas. – Tā Harvardas profesors, plaši pazīstamās grāmatas „Bowling Alone” autors Roberts Patnams. Tikko iznākusi jauna viņa grāmata „Our Kids: The American Dream in Crisis”, kas brīdina no esošo sociālo plaisu padziļināšanās un jaunu veidošanās. Protams, ka viņš raksta par to, vai mūsdienu Amerikā joprojām iespējams Amerikas sapņa piepildījums, taču tas pats attiecas arī uz Latviju. Vai mūsu sabiedrība palīdz tiem bērniem, kuriem klājas grūtāk no viņiem neatkarīgu apstākļu pēc? Vai skola, kopiena un visa sabiedrība palīdz veidot drošības spilvenus tad, kad to nespēj vecāki? Patnams atzīst, ka viens no risinājumiem ir kopienas skolas veidošana, sekmējot ciešu un konstruktīvu skolas un kopienas sadarbību. Pārmaiņu skolas par to runā jau kopš 2009. gada. Varbūt atbalstošs Harvardas profesora viedoklis palīdzēs kādam kļūt dzirdīgākam? Interviju ar R. Patnamu atradīsiet http://chicagotonight.wttw.com/2015/03/24/robert-putnam-american-dream-crisis.

Druvienā aizvadīta skaista Lielā diena

DSC0214220.un 21.martā 24 stundu garumā Druvienā svinējām Lielo dienu. Svinējām, guvām prieku, saņēmām jaunu enerģiju, izbaudījām satikšanās prieku ar jau esošajiem Druvienas cilts draugiem, iepazināmies ar virkni jauniem domubiedriem. Pasākumu Druvienā izdzīvoja un piedzīvoja 131 dalībnieks. Tie bija daudzi Druvienas bērni un jaunieši, iepriekšējo gadu nometņu dalībnieki no Rīgas, Iecavas, Mārupes, arī ļaudis no Gulbenes, Balviem, Galgauskas, Rankas, Liezēres. Dienu iesākām ar kopīgo apli, kura laikā ieklausījāmies Vītolu ģimenes skaidrojumos par šīs dienas un rituālu nozīmi. Pēc tam dainu apļos, kas notika atsevišķi bērniem un pieaugušajiem, meklējām katrs savu tautasdziesmu, iedziļinājāmies to saturiskajā būtībā. Turpināt lasīt…

Pasaku diena Viļakas mazuļiem

pasakas kopaMēs visi zinām, ka pēc Nacionālās kultūras padomes ierosinājuma 2015. gads pasludināts par Raiņa un Aspazijas jubilejas gadu, jo 2015. gada 16. martā izcilajai latviešu literātei Aspazijai ir 150. dzimšanas diena. Bet kā šo notikumu svinēt pavisam mazajiem skolēniem un pirmsskolas vecuma bērniem? Viļakas pirmsskolas izglītības pedagogi un bērni kopā ar Viļakas sākumskolas 1.klases skolēniem un skolotāju Inesi Rēvaldi nolēma veidot Pasaku dienu, kas notika 13. martā un izdevās patiesi aizraujoša. Turpināt lasīt…

Ābeces svētki Viļakas pamatskolā

IMG_2832 Buri, buri burtiņi,

Jā, jā, jā.

Tās ir burvju durtiņas,

 Pa kurām ieiet var grāmatā… 

Viļakas pamatskolas pirmās klases skolēni kopā ar audzinātāju gandrīz mēnesi gatavojās nozīmīgam notikumam – Ābeces svētkiem, kas tiek svinēti par godu pirmajai grāmatiņai. Pirmklasnieki ir iemācījušies gan lasīt, gan rakstīt, un ne tikai burtus – arī teikumus, tekstus un pat veselas grāmatas un pat piedalījušies Viļakas novada bibliotēkas organizētajā ”Bērnu žūrijas pasākumā”. Turpināt lasīt…

Skola digitālajā laikmetā: lielo jautājumu krustcelēs

2 modulis-2 diena 012Šopavasar sarunās raisās ap izglītību un tehnoloģijām, un tajās lielie jautājumi cieši savijas ar mazajiem, un patiesībā nav iespējams nošķirt, kuri ir kurie. Vai arī izglītībā tehnoloģiju lietošana atbrīvo laiku, kā tas notiek citās dzīves jomās ar internetbankas, iepirkšanās, informācijas iegūšanas un citām virtuālās vides un tiešsaistes radītajām iespējam? Vai izmantojam šo laiku, lai aprunātos un pamanītu katra skolēna noskaņojumu, interesi, šaubas un aizraušanās vai lai aizpildītu vairāk dokumentu un izlabotu vairāk mājasdarbu? Kas ir mācīšanās centrā: standarts, grāmata, interaktīvā tāfele, skolotājs vai tomēr skolēns? Turpināt lasīt…