Lai rutīna nenokauj: noslēdzies projekts „Mācamies mācīties”

Ikviens bērns pēc dabas ir zinātkārs, viņu interesē viss, kas notiek pasaulē tam apkārt, visu viņš grib pamēģināt, izjust, novērtēt. Tad bērns dodas uz skolu, vēlas mācīties, labprāt piedalās visos pasākumos, un tad … pēkšņi kaut kas sajūk, sabrūk, pazūd … un “negribu mācīties, nav interesanti”. Jautājums, kāpēc tā notiek, lai šoreiz paliek psihologu, metodiķu un citu gudru speciālistu ziņā. Skolām, bērniem, skolotājiem un vecākiem ir nepieciešams “tūlīt un tepat” risinājums situācijas uzlabošanai, dzirkstelītes nepazaudēšanai tieši šī bērna acīs, tieši tagad, tāpēc laikā no 2014. gada aprīļa līdz decembrim sešās Latvijas kopienās – Beverīnas novadā, Brocēnos, Valmierā, Rugāju novadā, Valkas novada Zvārtavā un Vecumnieku novada Kurmenē, un tajās esošajās skolās tika īstenots projekts “Mācāmies mācīties: skolu un biedrību sadarbības modeļu veidošana mācīšanās motivācijas paaugstināšanai sešās Latvijas kopienās”, kurā seši projekta partneri – nevalstiskās organizācijas – devās talkā novados esošajām izglītības iestādēm, lai kopīgi īstenotās aktivitātēs parādītu bērniem, ka mācīšanās ir interesants un aizraujošs sevis un apkārtējās pasaules izzināšanas process, atgādinātu vecākiem, ka viņu loma, atbalsts un sapratne mācīšanās procesā ir viens no būtiskākajiem bērna veiksmes formulas elementiem un palīdzētu skolotājiem rast jaunus iedvesmas avotus mācību procesa dažādošanai.

Projekta ietvaros biedrības kopā ar skolām meklēja un pārbaudīja praksē netradicionālus risinājumus mācību procesa dažādošanai, lai ne tikai ārpusklases pasākumi un bet arī mācību programmā paredzētā satura apgūšana būtu interesanta un aizraujoša. Piemēram, Beverīnas novada skolas organizēja novada mērīšanas akciju. Katra klase mērīja konkrētu objektu – skolas ēku, pagasta dižkoku, tiltu pār upi, utt., nosakot dažādus izmērus un citas pazīmes, tā apgūstot un pielietojot praksē mērvienības un to sakarības. Pēc tam rezultāti tika salīdzināti ar citās skolās iegūtajiem rādītājiem, tādējādi sasniedzot trīskārtēju labumu – iegūstot tiešu informāciju par novadā esošajiem objektiem un noskaidrojot, kurš no tiem ir augstākais, garākais vai citādi lielākais; atkārtojot matemātikas zināšanas; kā arī mācoties strādāt komandā, pašiem vienoties par labāko darbības stratēģiju.

Savukārt Valmieras 5. vidusskolā notika lasīšanas intereses veicināšanas pasākums. Tā dalībnieku uzdevums bija izlasīt grāmatu un, iejūtoties atbilstošā tēlā un izmantojot arī dažādus papildu rekvizītus, iepazīstināt ar to kādu iedomātu auditoriju (piemēram, seniorus, baikerus, pankus), tā, lai konkrētā grāmata liktos saistošai tieši attiecīgajai auditorijai (kuru “tēloja” citi dalībnieki), bet šo uzstāšanos vērtēja vidusskolas klašu skolēnu žūrija.

Pavisam interesanti notikumi risinājās Valles vidusskolā Vecumnieku novadā, kur 5.-7. un 8.-9. klašu skolēni mācījās latviešu valodas gramatiku, paralēli apgūstot filmu veidošanu. Nevar nepieminēt arī Rugāju vidusskolā noorganizēto sporta-fizikas festivālu, kurā fizikas likumi tika izmēģināti sportiskās aktivitātēs.

Vecākiem šī projekta ietvaros bija iespēja tikties ar dažādiem speciālistiem, lai izprastu mācīšanās procesa īpatnības un to, kā vislabāk palīdzēt savam bērnam ar interesi apgūt dažādas prasmes un zināšanas. Strādājot ar vecākiem no sociālā riska ģimenēm, uzsvars tika likts uz tādu aktivitāšu īstenošanu, kas dod iespēju sajusties piederīgiem kopienai un iesaistītiem tās norisēs. Šajā jomā liels darbs tika paveikts Zvārtavā, kur praktiski visu projekta laiku darbojās atbalsta grupa vecākiem. Vienlīdz svarīgas bija aktivitātes, kuru mērķis bija vecāku un skolas saikņu stiprināšana, lai vecāki justos piederīgi un  iesaistītos skolā notiekošajos procesos. Zvārtavā tās bija “radošās dienas” Ozolu skolā, kad vecāki kopā ar skolotājiem ne tikai apsprieda abām pusēm būtiskas tēmas, bet arī darbojās kopā. Rugājos tika organizētas Tēvu dienas orientēšanas sacensības, bet Brocēnos – ģimeņu forums, kurā piedalījās gan vecāki, gan vecvecāki, bērni, brīvprātīgie jaunieši un pašvaldības pārstāvji.

Arī tieši skolotājiem plānotās projekta aktivitātes galvenokārt paredzēja tikšanos ar speciālistiem, atbilstoši skolotāju izteiktajām vēlmēm, lai izrunātu esošo situāciju un meklētu risinājumus uzlabojumiem. Rutīnas darbs, izdegšana, veicot neskaitāmus pienākumus un aizpildot dažnedažādus dokumentus tiek minēti kā galvenie iemesli, kas traucē skolotājiem radoši un neparasti organizēt mācību plānā paredzētā satura apgūšanu, tāpēc tikšanās ar psihologiem, klasvadības, emocionālās inteliģences, teksta izpratnes un citiem speciālistiem tika ļoti atzinīgi novērtētas. Beverīnas novada un Valmieras 5. vidusskolas skolotāji devās arī pieredzes apguves braucienos uz zinātnes centru “Zili brīnumi”, Nacionālo bibliotēku un pie iepriekšējā gada vadošā grassroots partnera – Bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrības “Cerību spāni”, bet Rugāju novada skolotāji devās pie projekta partneriem uz Valmieru un Beverīnas novadu. Brocēnu vidusskolā skolotāji aizsāka sadarbības darbnīcas priekšmetu skolotājiem – tajās tiekas visi viena priekšmeta skolotāji, lai apspriestu tieši ar konkrētā priekšmeta mācīšanu saistītos izaicinājumus. Darbnīcās piedalījās skolotāji no visām Brocēnu novada skolām.

Lai nebūtu jātērē līdzekļi, sedzot ceļa izdevumus sapulču apmeklēšanai, projekta partneri izmēģināja mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas, noorganizējot Skype konferenci. Tajā tika apspriesta projekta gaita, katra partnera īstenotie pasākumi, kā arī projekta metodiskā materiāla iestrādes. Šis metodiskais materiāls tika plānots kā visu projekta partneru labo prakšu un veiksmes stāstu apkopojums, papildināts ar izmantoto uzdevumu piemēriem, pasākumu organizēšanas aprakstiem un citiem materiāliem. Īpaši jāpiemin projekta ietvaros izstrādātais un aprobētais autora darbs par ORF muzikālas metodes pielietošanu pirmsskolas grupās, ko izstrādāja Rugāju novada pirmsskolas izglītības iestādes pedagoģe S. Anckina, un I. Mazpanes sagatavotais nodarbību plāns “Video darbnīca un valodas viltības”, kas tika izmantots Vecumnieku novada Valles vidusskolā. Projekta metodiskā materiāla veidošana bija ne pārāk viegla, taču vērtīga pieredze pašiem autoriem – darbību veicējiem, jo prasīja pārdomāt paveikto un izstāstīt to tā, lai citiem tas ir noderīgi.

Un tad arī bija klāt projekta noslēgums. 2014. gada 20. novembrī projekta partneri tikās Trikātā, Beverīnas novadā, materiālu prezentēšanas un izvērtēšanas pasākumā. Tajā kopā ar vieslektoru Māri Bušmani runājām par skolu, kas būtu pieejama visiem, kur ikviens bērns iesaistītos sev vispiemērotākajās nodarbēs un taptu novērtēts atbilstoši savām individuālajām spējām. Arī šī projekta ietvaros aktivitātes tika plānotas tā, lai tās pēc iespējas būtu piemērotas un interesantas visiem un ikvienam.

Metodiskais materiāls ir pieejams www.parmainuskolas.lv, www.iac.lv un www.iespejudurvis.lv. Tajā paustās idejas un apraksti ir brīvi izmantojami, pielāgojot tos savām vajadzībām.

Projekts tika īstenots ar Atvērtās sabiedrības fondu finansējumu, turpinot Latvijas līdzdalību starptautiskajā iniciatīvā „Eiropas iedzīvotāji kopienu labklājībai”.

komentāri


  • Tavs viedoklis ir svarīgs:

Tavs viedoklis ir svarīgs: