Mēneša arhīvs: December, 2014

Ko vēlēties un kā darīt: daži ieteikumi pirmssvētku laikam

eglite LTMCLaikā, kad tik daudzi pārlapo dzeju krājumus, lai atrastu skaistākos vēlējumus, es aicinu atrast vēlēšanās un vēlējumus mūsos pašos un cilvēkos ap mums. Lai mēs sev un citiem vēlam spēju un drosmi no vēlēšanās nonākt līdz darīšanai, līdz pirmā soļa speršanai, lai izkustētos no punkta A un nonāktu nākamajā punktā. Lai apņemtos ticēt savai un citu varēšanai – uzrakstīt pirmo teikumu, apsēsties auditorijas priekšpusē, izteikt skaļi savu pieredzi, uzrakstīt projekta pieteikumu, aiziet uz deju vai mākslas nodarbību. Tā, lai ar konkrētiem darbiem nevis nodrošinātu ekonomikas darbošanos, bet, kā saka Kerija Feisere, „radītu pasauli, kurā dzīves centrā ir dzīve” un mums ir iespēja „izpausties kā cilvēkiem visā sarežģītajā daudzveidībā”. Lai ejam ikdienas gaitās, daudz vēloties, bet vēl jo vairāk darot. Ne no 1. janvāra, bet jau no šī paša brīža. Vairāk lasiet Aijas Tūnas slejā laikraksta „Izglītība un Kultūra” 18. decembra numurā. Aija_Tūna_vēlēšanās_un_darīšana_IK_Nr_22_18_12_14.5

Ziemassvētku super-priekšnesums Trikātas superskolā

OLYMPUS DIGITAL CAMERALai gan Trikātas pamatskolā Ziemassvētku uzvedums – pasaka ir ikgadēja tradīcija, to nebūt nevar nosaukt par tradicionālu pasākumu. Katru gadu skolotāju kolektīvs kopā ar bērniem sagatavo vienreizēju, izdomas bagātu priekšnesumu ar kādu īpašu odziņu, sagādājot patiesu baudījumu saviem skatītājiem – vecākiem, radiniekiem un draugiem. Priecē arī tas, ka uzvedums tiek gatavots tā, lai tajā piedalītos pilnīgi visi skolas bērni – gan aktieru, teicēju, dziedātāju, dejotāju lomās, gan kā dīdžeji, skaņu un gaismu meistari, veicot visus darbus, kas nepieciešami lieliskam priekšnesumam. Turpināt lasīt…

Rūķu darbošanās Izvaltā

varam ceptĀrā zemi klāj maza, balta sniega sega, un Ziemsvētku gaidīšanas laiks ir sācies. Veidu un iespēju kā gaidīt svētkus un radīt sevī svētku noskaņojumu, ir daudz; viss atkarīgs no pašu vēlmes un radošās izdomas, taču skaidrs ir viens – ja svētkus negaidīsim un tiem negatavosimies, svētki tieši mums nepienāks. Mūsu Izvaltiņā ir vērušās “Rūķu namiņa” durvis. Te visus sagaida rosīga Rūķu – skolotāju komanda. Ikkatru mazo rūķi gaida aktīva līdzdarbošanās, labestība un gandarījums par iemācīto un paveikto. Turpināt lasīt…

Kad satiekas pedagoģija un arhitektūra

jureIzglītības attīstības centra (IAC) desmitgades un Pārmaiņu skolu satikšanās darba svētku konferencē 12. novembrī viens no visgaidītākajiem runātājiem bija arhitekts Jure Kotniks (Jure KOTNIK) – arhitekts, redaktors un arhitektūras konsultants, kurš dzīvo un strādā ka viņs pats saka, starp Ļubļanu un Parīzi, kura uzstāšanos varat noskatīties videoierakstā https://www.youtube.com/watch?v=3MAOFZZWZIE . Viņš ir grāmatas „Jaunā bērnudārzu arhitektūra autors” (Links, Barcelona 2011), kurā ietverti labākie pēdējo gadu bērnudārzu arhitektūras paraugi, akcentējot mūsdienīgas arhitektūras vadošās tendences. Paralēli teorētiskajam un pētnieciskajam darbam, Jure ir arī piecu bērnudārzu autors un strādā kā Pasaules Bankas un Eiropas Padomes Attīstības bankas projektu konsultants pirmsskolas iestāžu dizaina un likumdošanas optimizēšanas jautājumos. Turpināt lasīt…

Latvijas Lauku forumam aizritējis pirmais desmits

llf-37Pārmaiņu skolu vārdā sirsnīgi sveicot Latvijas Lauku forumu pirmo desmit gadu jubilejā, mudinu ieklausīties mūsu Valda (ak, jā, un arī Latvijas Lauku foruma izpilddirektora p.i.) teiktajā: „Latvijas lauki ir bagāti, jo tajos ir tik daudz dārgakmeņu – cilvēku, kas piešķir Latvija unikālo vērtību! Tad kāpēc, lai tur nedzīvo? Latvijas lauki ir bagāti, jo tur virmo tik daudz ideju un pozitīvo pieredžu, kas parāda, ka tā vietā, lai sūtītu Jāni uz Lielbritāniju, mēs turp varam sūtīt Jāņa ražoto sieru. Tad kāpēc lai Latvijas lauki nebūtu vieta, kur strādāt? Turpināt lasīt…

Viss ir savādāk nekā izskatās. Bet kā?

Tautiskie svarkiAktuālajās diskusijās par skolotāju atalgojumu neiztikt bez izglītības kvalitātes apspriešanas. Kas īsti jādara labam skolotājam labā skola? Kā atpazīt vienu un otru? Vai nav pienācis laiks droši pateikt, ka vajadzīgas ne tikai olimpiādes, konkursi un skates, bet vēl jo vairāk regulārs ikdienas darbs – radošās darbnīcas, darbs savas kopienas labā, pilsoniskās līdzdalības pasākumi utt., kurus izdomā, veido un īsteno paši skolēni. To koordinēšana un drauga pleca nodrošināšana ir nepieciešamākais un vērtīgākais skolotāja ieguldījums „audzināšanas darbā”, un tieši pēc tā esamības, daudzveidības un jēgpilnuma gan sabiedrība, gan izglītības politikas veidotāji un īstenotāji var vērtēt skolas darba kvalitāti. Un par koriem un deju kolektīviem runājot – ne kolektīvu skaits skolā, bet tas, cik procentuāli liela daļa skolēnu izmanto kādu no iespējām attīstīt savas prasmes un talantus nosaka skolas vērtību. Skolām vien jāiemācās šo faktu padarīt redzamāku un vairāk lepoties ar to.  Vairāk lasiet Aijas Tūnas rakstā laikrakstā „Izglītība un Kultūra”. Aija_Tūna_Viss ir citādi_IK_Nr_21_04_12_14.5

„Tirzas skola man iemācīja, ka nekas nav neiespējams,”

tieši tā, daloties savās pārdomās ar skolas biedriem, kuri pašlaik vēl mācās Tirzas skolā, saka Sintija, viena no 2013. gada absolventēm. Interesanti, ka līdzīgās domās ir vairums šī gada absolventu, jo tieši viņi jau bijuši daļa no Pārmaiņu skolu ēras Tirzas pamatskolā. „Šorīt es skaidri zinu, ka esam LABA skola – no absolventiem nāk anketas, kurās ir viss tas, kā dēļ ir vērts strādāt. Bet pats svarīgākais- viņi nebaidās runāt un darīt! Viss, protams, nav rožaini, bet, ja izauklējam vismaz dažus šādus jauniešus – urrā!, turklāt tie nebūt nav tikai tie, kas aizgāja mācīties uz vidusskolām,” tā skolas direktore Svetlana Ziepniece. Lūk, ko vēl raksta absolventi: Turpināt lasīt…

Vai es drīkstu būt jūsu vecmāmiņa?

vecmaminaAr šādu negaidītu priekšlikumu uz Tirzas pamatskolu atnāca mūsu pagastā ļoti cienījams cilvēks – ilggadējā daktere Ieva Bērziņa. Tā nu mums tagad ir skolas vecmāmiņa, kas šonedēļ lasa grāmatas kopā ar pirmklasniekiem, spēlē galda spēles ar mazajiem skoliņā un runājas par pirmās palīdzības sniegšanas gudrībām ar vecāko klašu skolēniem. Ir patiess prieks par šo vienreizējo dāvanu skolai, skolas bērniem un viņu ģimenēm. Prieks par mazajiem bērniem, kuri aizrautīgi darbojas līdzi, un lielākajiem, kuri mācās ieklausīties. Prieks par dakteri Ievu, viņas sirds gudrību un spēju rast jaunu piepildījumu, sasniedzot skaistus un cienījamus vecmāmiņas gadus.

Svetlana Ziepniece, Tirzas pamatskolas direktore