Beverīnas stāsts: kā mēs pie Jāņa plānot braucām

OLYMPUS DIGITAL CAMERAKādā saulainā un vēl ne tik traki karstā jūlija rītā biedrības “Iespēju durvju” meitenes no Beverīnas novada devās uz Krapes ūdensdzirnavām Ogres novadā pie visiem Pārmaiņu skolu ļaudīm labi pazīstamā konsultanta Jāņa Baltača, lai ar viņa atbalstu un palīdzību taptu biedrības tālākās darbības stratēģija. Visas bijām vienisprātis, ka biedrība nu jau ir pietiekami veca un gudra, lai beigtu lēkāt no projekta uz projektu, un beidzot sāktu īstenot dzīvē pašu tik bieži pieminēto Pārmaiņu skolu “mammas” Aijas Tūnas līdzību par ķieģeļiem un katedrāli – par to, ka nav jēgas pārnēsāt ķieģeļus no vienas kaudzītes uz citu, bet ka tie mērķtiecīgi jāizmanto katedrāles būvniecībai.

Jānis mūs sagaidīja kā jau īstam dzirnavu saimniekam pieklājas – uz tilta, iepazīstināja ar savu saimniecību, tās iemītniekiem un nākotnes iecerēm. Pacienājušies ar saimnieka sarūpēto kafiju un mums groziņā līdzi atvestajām smalkmaizītēm, ķērāmies pie plānošanas. Jāsaka gan, ka viegli negāja. Izrādījās – pašām nemaz nav skaidrības, ko īsti gribam ar savu darbošanos panākt, pie tam viedokļi atšķiras.

Bet Jānis – kā jau Jānis. Visi, kas reiz piedalījušies viņa vadītajos semināros, zina, ka līdz risinājumiem būs jānonāk pašiem, pa ceļam atbildot uz šķietami nesakarīgiem un savstarpēji nesaistītiem jautājumiem. Ja bijām cerējušas, ka kopīgi sēžot pie galda, Jāņa norādījumu vadītas, uzzīmēsim skaistu darbības shēmu un sanumurēsim lietas no viens līdz desmit, nācās krietni vien aloties. Vaiga sviedros strādājot līdz vēlai pēcpusdienai, bijām nonākušas līdz vairāk vai mazāk skaidriem četriem darbības virzieniem – tādiem, kas mums pašām patīk. Ar kopīgu domu, ka ja jau neko daudz nopelnīt ar biedrību nevar, tad vismaz jādarbojas tā, lai arī pašām ir interese, prieks un gandarījums. Secinājām, ka izdegšanas risks arī mums ir reāls drauds, lai kā to negribētos atzīt, tāpēc Jāņa rosinātas, apkopojām zināšanas par novada cilvēkresursiem un aktivitātēm, kuras varētu īstenot, lūdzot viņu atbalstu un iesaistīšanos.

Kad nu galvas vairs galīgi negribēja strādāt, Jānis atklāja, ka sarūpējis mums pieredzes apmaiņas ekskursiju netālu kaimiņos esošajā Trušu parkā un Leļļu parkā – abas vietas ir vietējo iedzīvotāju biedrību izveidotas. Satikām arī Trušu parka saimnieci un uzklausījām stāstu par šī tūrisma objekta izveides ideju un vēsturi. Bija gan idejas, ko aizņemties, gan lietas, par kurām bijām vienisprātis, ka tām nepieciešami uzlabojumi.

Kā īsti aristokrāti, ap pulksten septiņiem vakarā baudījuši kopīgi gatavotos pusdienu (!) salātus, vēlreiz sakārtojuši “pa plauktiņiem” idejas par turpmāko darbošanos, ar jau skaidrāku vīziju par biedrības nākotni, teicām sveikas viesmīlīgajam saimniekam un devāmies mājupceļā. Atlicis vien izstrādāt katram darbības virzienam atbilstošu shēmu ar gribētajām aktivitātēm, nepieciešamajiem resursiem un vēlamajiem īstenošanas laikiem, un voila! – darbības plāns būs gatavs un varēsim pievērsties mērķtiecīgai “ķieģelīšu” (tas ir, finansējuma) meklēšanai plānoto pasākumu īstenošanai, tā vietā, lai atkal mocītos pašpārmetumos par “nepaņemtu” finansējumu.

Paldies Jānim par sirsnīgo uzņemšanu un SFL, ar kura atbalstu šis brauciens varēja notikt.

Linda Krūmiņa

OLYMPUS DIGITAL CAMERA OLYMPUS DIGITAL CAMERA OLYMPUS DIGITAL CAMERA

komentāri


  • Tavs viedoklis ir svarīgs:

Tavs viedoklis ir svarīgs: