Mācīšanās par saknēm Izvaltas pusē: piemiņai, priekam un iedvesmai

DSC_0333 Sāksim ar atgādni: „Saknis” (latgaliski) – „Saknes” (latviski) – „Kорни” (krieviski) – „Wurzeln” (vāciski). Bet kā tad viss sākās? Jāsaka paldies interneta iespējām, kad Leikums var atrast Leykum vai Лейкум. Tā pa ķēdīti viens pie otra sanāca kopā trīs Leikumi (Stefans, Sergejs, Lidija) un ne tikai, daudz vairāk – gan pētnieki, gan mācību spēki, gan rīkotāji, gan atbalstītāji, gan klausītāji. Prieks par cilvēku atsaucību un interesi, par vēlmi dalīties un uzņemties, par kopā būšanu un sava laika plānošanu. Viss notiek, ja ir atvērtas sirdis un dzirdīgas ausis, ja izmantojam iespējas, ko mums dod pati dzīve. Pasākums pulcināja 30 interesentus vecumā no 1 mēneša līdz 78 gadiem. Divām trešdaļām uzvārds skan Leikums, vienai trešdaļai cits. Stefans Leikums (Getingene/Vācija) un Sergejs Leikums (Pēterburga/Krievija), Lidija Leikuma (Izvalta/Rīga) dalījās savās prasmēs un savāktajā informācijā dzimtas sakņu pētīšanā. Tas ir laikietilpīgs process, ar tās vēstures izzināšanu var nodarboties visa mūža garumā, jo pētniecības gaitā klāt nāk arvien jauni fakti. Ciemiņu prezentētais darbs ilgst aptuveni sešus gadus un ir veikts divos virzienos. Viens virziens pēta uzvārdu Leikums vēsturiskajā griezumā gadsimtu lokos pasaulē, otrs – dzimto sakņu izzināšanu, radurakstus.

Visiem dalībniekiem bija iespēja īsā laikā iepazīt vietnes lvva-raduraksti.lv lietošanu, uzzināt vērtīgus un uzskatāmus ieteikumus no aktīviem vietnes lietotājiem. Interesentiem, tagad ir pieeja jau gatavajai datu bāzei, kuru ciemiņi laipni atstāja lietošanai. Uz tās pamata var būvēt savu dzimtas koku, vienīgi jāatrod savs zars/dzimta.

Kā daudzi no mums, arī viņi sāka pētīt ar vecvecākiem. Cilvēka mūžs nav bezgalīgs, tāpēc jo īpaši svarīgi pēc iespējas ātrāk izjautāt gados vecākos cilvēkus. Turklāt arhīva dokumenti retos gadījumos atklās konkrēto cilvēku personības iezīmes. Sarunās ar vecākās paaudzes cilvēkiem var uzzināt daudzas detaļas par ikdienas dzīvi, dzīves apstākļiem, radinieku savstarpējām attiecībām. Pēc tam viņu darbs turpinājās pie datora. Tehnoloģiju attīstība ir atvieglojusi pētītāju ikdienu. Būtiska daļa dzimtas pētniecībai nepieciešamo dokumentu digitālā veidā ir pieejama dažādās interneta vietnēs. Visi iegūtie dati vēlāk tika apkopoti datu bāzēs, shēmās.

Prezentācijas mijās ar draudzīgām sarunām pie kafijas tases, ar shēmu pētīšanu un kopīgo sakņu meklēšanu, individuālās pieredzes stāstiem dzimtas pētīšanā, nākotnes ieceru nospraušanu.

Atmiņā palika doma, ka „tad kad mēs lasām datus par kādu cilvēku, mēs pieminam viņu, un apzināmies, ka viņa gēns ir turpinājis dzīvi atkal un atkal no jauna…” Tā jau ir, ka mūs vienmēr ir interesējuši pagātnes notikumi un mūsu senču loma tajos. Ģimenēs no paaudzes paaudzēs tiek nodotas liecības, stāsti par senčiem un viņu piedzīvojumiem. Patiesi vai izdomāti ir šie stāsti? Kas to lai zina! Tomēr šie stāsti ir un liek lepoties par savu dzimtu, mudina uzzināt vairāk par savām saknēm vai izdibināt, kāpēc radies kāds noslēpums. Izzinot savas dzimtas vēsturi, mēs noteikti varam labāk izprast paši sevi, kā arī saprast citus.

Mūsu saknes ir kā mazi puzles gabaliņi, kur katram ir nozīme un, kas salikti kopā, veido lielu un skaistu ornamentu.

Inga, protams, ka Leikuma

DSC_0285 DSC_0304 DSC_0305 DSC_0312 DSC_0329

komentāri


  • Tavs viedoklis ir svarīgs:

Tavs viedoklis ir svarīgs: