Briežuciema skolas politika

Pagājušajā nedēļā Briežuciemā notika vasaras nometne bērniem, kurā piedalījās arī divi no manējiem. Pati gan šoreiz uz nodarbību vadīšanu pieteikusies nebiju, jo kādreiz gribas savā skoliņā sajusties kā parastai ikdienišķai mammai. Noslēguma pasākums bija piektdienā, un uz to bija ieradušās vēl dažas citu bērnu mammas un viena vecmāmiņa. Mēs sēdējām maliņā, ar vienu ausi klausoties bērnu priekšnesumos,  un paralēli, protams, runājot par dažādām amizantām un šarmantām lietām no māmiņu ikdienas: par bērnu interesēm, par to, ka  – ak, cik ātri aug bērni, par zeķu pāriem, kuri nekad nav uzticīgi viens otram, par sauli un dārziem un visu ko citu jauku. Un tad viena māmiņa, kuras bērns  bija pie mums nometnē, bet nemācās mūsu skolā, teica: „Redz, cik interesanti, jūsu skola tāda maziņa, bet ir visur redzama un dzirdama.  Es zinu vienu tikpat mazu skolu, bet nevaru teikt to pašu. Reizēm pat liekas, ka tajā otrajā skoliņā nekas nenotiek, un tās skolas vispār nav.” „Jā,” sarunā iesaistījās vecmāmiņa, kuras mazdēls tai brīdī uz skatuves dejoja, „kāda nu ir katras skolas politika…..”.  Man šie vecmāmuļas vārdi par to, ka skolai ir sava politika, tā iepatikās, ka joprojām skan manā galvā. Skolas politika – tas nenozīmē mācību priekšmetu standartus, programmas, mācību stundu garumu, skolas iekšējās kārtības noteikumus, un ne mazākajā mērā – skolotāja algas lielumu. Skolas politika – tā ir spēja domāt stratēģiski, spēja sekot līdzi laikam, būt mobiliem, spēt radīt personībai draudzīgu vidi skolā, plaši atvērt skolas durvis visai kopienai, galu galā – sadarbībā ar citiem būt par kopienas virzītājspēku.
Un, ja mēs nevis gaudīsimies par sūro likteni, bet darīsim, ja nedomāsim caur standartiem un stereotipiem, bet domāsim radoši, ja nevis skumsim, bet priecāsimies par dzīvi, ja nevis rausim atpakaļ aiz svārku stērbelēm drosmīgos, bet gan sekosim viņiem līdzi un būsim dzīves pirmajās rindās, tad varbūt kādā jaukā dienā Dieva Lielajā plānā tas viss nostrādās kā arguments mums par labu…. Mūsu skolas politikai par labu.

Silvija Ločmele, Briežuciema pamatskolas skolotāja

komentāri


  • Silvija!
    Nevarēju noturēties – tā sagribējās iekomentēt – patiesi apbrīnoju tevi! Manās acīs tu esi izcils piemērs sauklim “Think globally, act locally”. Man vēl no tevis un citām meitenēm mācīties un mācīties ….

Tavs viedoklis ir svarīgs: