Kā Smuku muižā gāja, kad bijām prom no mājām: atskats no Beverīnas

3Jaukā 19. augusta dienā mēs, biedrības “Iespēju durvis” pārstāves Sandra un Linda, kopā ar vairāk nekā 80 citiem kolēģiem no Latvijas mazajām skolām, ieradāmies dižciltīgajā Brocēnu novada Smuku muižā, lai piedalītos SFL iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” vasaras skolā „Skola – cilvēkam, kopienai, valstij, pasaulei”. Bijām bruņojušies ar darba sparu un mūs visus gaidīja atkalredzēšanās prieks: ar domubiedriem no visdažādākajām Latvijas vietām un brīnumjaukajiem projekta vadītājiem Aiju Tūnu, Ausmu Pastori, Valdi Kudiņu un Jāni Baltaču.

Drīz vien iekārtojāmies savās naktsmītnēs Dārznieka mājā, Ērbērģī, Kalpu klētī, Skroderos, Melderos un Kalējos – kur nu kurais; baudījām kārtīgas muižas pusdienas un apņēmīgi ķērāmies pie darba.

Lai darbs veiktos rosīgi un radoši, visi tikām apdāvināti ar īpašām brillēm, kuras uzliekot bija iespējams tapt redzīgākiem, zinošākiem, jūtīgākiem.

Darbojoties grupās, iepazināmies ar mūsdienīgas skolas nosacījumiem; kā veidot ilgtspējīgu kopienas nākotnes stāstu.

Vakars pienāca nemanot un visi pulcējāmies, lai muzicētu kopā ar Pulsa efektu. Tas tik bija vareni, kad katrs tikām pie sava ritma instrumenta – bungām, šeikera, koka kastītes, tamburīna! Pulsējām aizrautīgi un no sirds. Vēlāk visi vērām vaļā savas ceļojuma lādes un cienājām cits citu ar līdzatvestajiem gardumiem. Jutāmies kā piena upes ķīseļa krastos, jo galdā tika celti vairāku šķirņu sieri, medus, alus, kaņepju sviests, sīrupi, tējas, pīrādziņi, kūciņas, cepumi.

Otrdienas rīts pienāca apmācies un lietains, taču tas nemazināja mūsu prieku uzsākt darbu. Katra grupa saņēma kolēģu iesniegtās projektu atskaites un mācījās tās vērtēt. Bija krietni jāpiepūlas, jo darbs nebija viegls, taču tā bija iespēja ielūkoties citu projektu „virtuvē” un secināt, ka atskaites vieglāk ir rakstīt, nevis lasīt.

Muižas darbinieki nepārtraukti rūpējās par mūsu labsajūtu, jo galdā allaž tika celti gardi un sātīgi ēdieni, pēc kuru baudīšanas tā vien gribējās pagulēt pusdienas skaistuma miegu. Taču ne jau gulēt mēs bijām atbraukuši – jāizpēta muižas apkārtne, jānopeldas ezerā, jāizbrauc kāds līkums ar laivu un jāaprunājas ar kolēģiem no citām skolām.

Pēcpusdienā mūs gaidīja nopietns darbs par tēmu „Skolas kā daudzfunkcionāla centra darbības ilgtspējas plānošana” . Radoši darbojoties grupās, izveidojām skolas misiju. Domu apmaiņā ar kolēģiem izvērtējām esošo situāciju ceļā uz vīziju, apzinājām savas stiprās un vājās puses. Bijām lepni ar saviem paveiktajiem darbiem, dalījāmies pieredzē cits ar citu.

Lietainajā vakara cēlienā īsinājām laiku, spēlējot mūsu kolēģa Jāņa Zvirbuļa no Jaunsilavas pamatskolas  izdomāto un izgatavoto koka klucīšu lego spēli „Saliec latvju rakstu zīmi”, draudzējāmies, tērzējām, vakarējām.

Nākamajā rītā mostoties, bijām pārsteigti – pa nakti kāds blēņdaris pie visu istabiņu durvju rokturiem bija piekāris bumbierus. Romantiski noskaņotās meitenes devās meklēt muižas dārznieku, lai silti viņam pateiktos, tomēr viņš bija ārkārtīgi izbrīnīts, jo neko par to nezināja. Pie dažiem bumbieriem gan bija atstāta norāde – biedrība „Iespēju durvis”.

Priecīgā noskaņojumā turpinājām vakar iesākto – apzinājām, kādas ir mūsu kopienu iespējas un šķēršļi,  izstrādājām konkrētas rīcības plānu. Pēcpusdienā mūs apciemoja Marcus Orlovsky (Bryanston Square direktors no Lielbritānijas). Viņa ekselentais stāstījums par neparastas un radošas izglītības iespējām mūs patiesi iedvesmoja.

Vakarā mums patiesu prieku ar savu dzirksteļojošo uzstāšanos sagādāja Baltinavas teātra aktieri ar izrādi „Kuozu goda jubileja” pavisam īstā Baltinavas izloksnē.

Vasaras skolas noslēguma dienā pārrunājām izdarīto. Ļoti nopietno darbu, ko bijām paveikuši, viens otram nodemonstrējam radoši un atraktīvi – ar dziesmām, uzvedumiem, dzejām.

Ar projekta noslēgumu šī gada novembrī beigsies arī SFL atbalstītā Pārmaiņu skolu iniciatīva, tādēļ tās vadītāja Aija Tūna aicināja dalībniekus pārdomāt, kā dzīvot pēc projekta. Dalībnieki diskutēja par iespējām dibināt jaunu pastāvīgu organizāciju vai pievienoties  kādai no esošajām nacionālā līmeņa organizācijām.

Nemanot bija aizritējušas četras skaistas, aizrautīgas, piepildītas dienas. Vasaras skolas dalībnieki atgriezās savās mājās 33 Latvijas novados. Vai tā nav liela laime – zināt, ka Latvijā ir tik daudz vietu, kurās mīt cilvēki, pie kuriem gūt idejas, sapratni un atbalstu?

Sandra Kaufmane, biedrība „Iespēju durvis”

2 5 komanda w

komentāri


  • Tavs viedoklis ir svarīgs:

Tavs viedoklis ir svarīgs: