Vecvecāku un mazbērnu nometnīte Apē

Top mazie cepumiņi ar mazajām rociņām12 .un13. jūlijā Apes vidusskolā pulcējās bērni ar savām vecmāmiņām. Bija arī pa kādai māmiņai, bet otrajā dienā – pat divi vectētiņi. Kopā 40 mazie un lielie. Abu dienu nodarbību satura veidotāja un organizētāja, un šefpavārs vienā personā – enerģiskā un apsviedīgā skolotāja Laura Pope. Radošajiem darbiem sagatavoties palīdzēja Dina Meistere un Normunds Prazņicāns. Nodarbību mērķis bija rosināt vecvecākus dažādās saskarsmes formas ar mazbērniem, sniegt viņiem psihologa konsultācijas, dalīties pieredzē un gūt sev kādu jaunu atziņu. Pirmā diena pagāja nemanot. Priekšpusdienā tika veidotas no koka detaļām rotas, vērtas krelles, izkrāsotas vitrāžas, ar porcelāna krāsām apgleznotas krūzītes. Kas ātrāk pabeidza radošos darbiņus, steidzās uz virtuvi, kur Lauras vadībā tika griezts, smalcināts, mīcīts, jaukts. Mazās rociņas veidoja biezpiena bumbiņas, lika ērkšķogu cepumiņus mīklā, puiši grieza dārzeņus, vecmāmiņas stāvēja pie verdošiem eļļas katliņiem. Drīz pusdienas bija gatavas – divu veidu aukstās zupas. Īpašu apbrīnu izpelnījās tomātu aukstā zupa – gaspačo. Un kā smaržoja trīs veidu siltie cepumiņi!

Otrās dienas rīts sākās ar kopīgu iepazīšanās rotaļu, kuru vadīja psiholoģe un ģimenes lietu konsultante Inese Rieksta. Iepazīšanās izvērtēs ļoti gara, jo atkal un atkal pavērās durvis un ienāca jauni dalībnieki. Šoreiz pat piedalījās divi vectētiņi. Pēc tam bērni devās darboties virtuvītē, lai sarūpētu pusdienas visiem, bet vecvecāki kopā ar psiholoģi uzsāka diskusiju par vecvecāku lomu mazbērnu audzināšanā. Visām kopīgais – mīlestība pret mazbērniem. Taču tās izpausmes veidi bija dažādi – vienas centās radināt pie kārtības un atbildības, citas pametot mājas darbiņus, gāja peldēties vai uz rotaļu laukumu. Tika diskutēts arī par to, cik lielā mierā vecvecāki drīkst saviem pieaugušajiem bērniem uzspiest savus padomus.

Pēc pusdienām visi sasēdās autobusiņā un devās uz privāto zooloģisko dārzu Igaunijā. Skanēja sajūsmas un izbrīna saucieni, redzot vilkus skrienot un lāčus meklējot kaut ko ēdamu. Varēja apbrīnot staltos briežus un iedot pieneņu lapiņu aļņu mazuļiem, sajust mīksto lūpu pieskārienu, mēģināt saskatīt lielo kaķi lūsi. Mazuļi nevarēja vien atraut acis no pīkstošajām polārlapsiņām un caunām! Kāds prieks bija, ka drīkstēja glaudīt divus mazos jēriņus, jo ikdienā pat laukos tikai retais var redzēt mājdzīvnieku mazuļus.

Laiks pagāja ātri. Atpakaļceļā apstājāmies pie Monistes dīķa , lai ieturētu launagu un kopā ar igauņu bērniem pakūleņotu pa ūdeni. Bet diena jau bija galā. Apmierināti un noguruši lielie un mazie devās mājās.

Ances omīte

aļņu mazuļi arī brīnās par divkājainajiem mazuļiem kopā veidotā krūzīte būs mīļāka pie ZOO Igaunijā Radošais process visi aktivitātes dalībnieki

komentāri


  • Tavs viedoklis ir svarīgs:

Tavs viedoklis ir svarīgs: