„Mācāmies amatu” Ozolu pamatskolā

Radosas vasaras nodarbibas_Ozoli_1wSaulainā 12.jūnija rītā, kad lieli un mazi laicīgi pamodušies, lai gūtu jaunu pieredzi un zināšanas, satikāmies Ozolu pamatskolā nodarbībā „Mācāmies amatu”. Brauciens līdz Ozolu pamatskolai vien bija ko vērts, ceļojums pa novadu, no viena gala uz otru galu – autobusā pirmie sēdās kārķēnieši, pēc tam piebiedrojās ērģemieši, kādu laiciņu vēlāk nokļuvām līdz vijciemiešiem un pēc tam jautrā noskaņā devāmies tālāk.

Ozolos mūs sagaidīja skolas direktore ar saimi. Visi vienojāmies kopīgā dziesmā, uzklausījām pagasta pārvaldes vadītāja un projekta vadītājas novēlējumus jaukai dienai, dalījāmies darba grupās. Šeit tika piedāvāta iespēja dažādām gaumēm – mācīties siet sieru, pīt no klūdziņām un meldriem, darboties ar koku. Mazākiem bērniem tika piedāvāts pīt, izmantojot būvniecības sietu un papīru. Katrs dalībnieks izvēlējās grupu, kurā gribēs darboties un darbs varēja sākties. Domāju, ka arī pārējās darbnīcās skolotāji iepazīstināja ar darba uzdevumu, paskaidroja kā paveikt un palīdzēja darba laikā, tieši tāpat kā mūsējā, kurā mācījāmies darboties ar dažādiem koka apstrādes instrumentiem. Interesanti bija tas, ka ar koku darbojās ne tikai zēni, bet arī meitenes. Mums palīdzēja Ozolu pamatskolas absolvents Artis, kurš ļoti veikli prata pats darboties ar visiem aparātiem. Jāsaka, ka diez vai pati kādreiz būtu mēģinājusi paņemt rokās elektrisko zāģi, slīpmašīnu vai frēzi, bet šoreiz, darbojoties grupā, darbs veicās labi. Neskatoties uz nopietno darbošanos, visapkārt valdīja jautra atmosfēra, viens otram palīdzējām. Ik pa laiciņam pie mums ienāca paciemoties un pārbaudīt mūsu darbu gan pati skolas direktore, gan kāds no viesiem, kas darbojās citā darbnīcā. Uz beigu pusi, kad citas darbnīcas savus darbus, acīmredzot bija beigušas, mūsu telpā bija kā bišu stropā – klāt nāca zēni un meitenes, kas arī vēlējās padarboties ar koku. Artis spēja tikai skaidrot kas darāms un izdalīt materiālu, bet nu jau Artim palīgos nāca arī tie, kas bija pirmie dalībnieki, jo pratām viņa ierādītās darbības. Skaisti darbi bija izdevušies ne tikai koka darbnīcā, bet arī citās. Klūdziņu pinēji teica, ka viņiem bijis nepieciešams spēks kaulos, lai varētu saliekt nepieciešamās formas un iegūt skaistus puķu grozus. Katrs priecājās par savu darbiņu un bija apguvis kādu jaunu prasmi, ko likt lietā ziemas garajos vakaros laika īsināšanai. Darbnīcās laiks ritēja ātri un nemanot, ka pienācis jau pusdienu laiks.

Pēc pusdienām visi kāpām autobusā un devāmies uz Mednieku namiņu pie Salaiņa ezera. No sākuma visi iepazināmies ar namiņa vēsturi, aplūkojām telpas, putnu izbāzeņus un dzīvnieku ādas, kas rotāja šo namiņu, kā jau medniekiem pieklājas. Un tad sekoja pats jaukākais, ko gaidīja gan bērni, gan arī daži pieaugušie – peldēšanās ezerā. Katrs pēc savām spējām un peldētprasmes plunčājās pa ūdeni seklāk vai dziļāk, ilgāk vai mazāk. Drosmīgākie izmēģināja arī katamarānus, ar kuriem varēja vizināties pēc sirds patikas. Diena beidzās ar launagu zem ozola kuplajiem zariem ezera krastā, kopīgu dziedāšanu, ideju un domu apmaiņu par jaukajām nodarbībām, iegūtajām prasmēm, sieru garšošanu, šūpošanos un jautrošanos bērnu rotaļu laukumā.

Noguruši un patīkami pieklusuši sēdāmies autobusā, lai sāktu ceļu atpakaļ uz mājām. Jo, kā dzied dziesmiņā, nekur nav tik labi kā mājās. Un tieši tā! Paviesoties citā vidē, iemācīties ko jaunu ir labi, bet atgriezties mājās – pats labākais, jo tikai tā mēs varam novērtēt sevi, savas apkārtnes skaistumu.

Ērģemes pamatskolas direktore Olita Šauja

Radosas vasaras nodarbibas_Ozoli_5.w Radosas vasaras nodarbibas_Ozoli_6.w Radosas vasaras nodarbibas_Ozoli_7.w

komentāri


  • Tavs viedoklis ir svarīgs:

Tavs viedoklis ir svarīgs: