Apē mazie dejo, mammas šuj

P2180301Ir pagājuši trīs mēneši, kopš sācies Sorosa Fonda – Latvija atbalstītais projekts.  Esam jaunpienācēji, tādēļ mums vēl nebija pieredzes, ka projekts „uz papīra” un reālajā laikā un telpā atšķiras. Tomēr esam ļoti gandarīti, jo redzam, ka projekta ideja ir realizējusies dzīvē, dažādu vecumu un sociālo slāņu cilvēki iesaistās aktivitātēs, interešu grupas ir nostabilizējušās, un daudziem novada iedzīvotājiem apmācības ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Patīkami, ka ik pa laikam nodarbībās parādās jaunas sejas – studenti brīvdienās vai ciemiņi, kuri paņemti līdzi, lai nebūtu jākavē nodarbības. 

Ārstnieciskās vingrošanas grupai ir iespēja izmantot jaunu inventāru  – vingrošanas gumijas un bumbas, kas dod iespēju dažādot  vingrošanas kompleksu.  Uzsākot nodarbības, vadītāja brīdināja, ka slodze un temps palielināsies, un to tiešām var just. Ja iesākumā tāda staipīšanās vien sanāca, tad tagad mugura slapja un dažiem jau elpa aizraujas. Kā jau tika paredzēts, ne visi izturēja līdz galam, ja sākumā bija nodarbības, kuras vingroja nepilni trīs desmiti, tad tagad ir palicis kodols – 12 līdz 16 vingrotāji, kuri iespēju robežās vienmēr ir klāt.  Gaidot nodarbību sākumu tiek runāts par muguras sāpēm, kuras jau kādu laiku nav justas, par muskuļu sāpēm, kuras ir apgrūtinošas, tomēr patīkamas, jo tad jūt , ka fiziskais ķermenis ir atdzīvojies.

Pateicoties mazajiem dejotājiem, skolā ir ienākušas māmiņas, kuras rūpējas par skatuves tērpiem. Skolotājai, skatoties kā mazie ķipari ienākot lielajā skolas zālē, izbirst kā zirņi no pāksts, radās ideja iestudēt Teletūbiju deju – zinātkāru , smaidošu un nerātnu bērneļu atveidojumu. Sākumā domāja, ka katrs meklēs  vai šūs savu tērpu, bet tad  atšķirsies gan krāsu toņi, gan šuvums, un kopskats nebūs skatuvisks . Tad viena mamma ierosināja  nopirkt audumus un iet uz skolu, kur ir pieejams aprīkojums un zinoši skolotāji,  šūt visām kopā. Sākumā tas neguva atbalstu, aizbildinoties ar nemācēšanu labi šūt, bet akmens tika iekustināts un process ir sācies. To varētu nodēvēt par māmiņu un mazuļu skoliņu, jo, kamēr citas mammas radoši darbojas, viena pieskata mazuļus, rūpējoties par viņu drošību un labsajūtu. No malas raugoties tā bija kā maza fabrika – vieni sprauž, citi griež, daži sadiedz detaļās, tie, kuriem lielāka pieredze – šuj ar šujmašīnām. Tomēr tas pat nav galvenais. Jo visā šajā procesā vecāki dalās pieredzē par bērnu attīstību, apģērbu iegādes iespējām, kas nomalēs ir problemātiska, garšīgām un veselīgām receptēm, iepazīst savus bērnus citā vidē, iepazīst viens otru, jo dažas no mammām bija tikai sasveicinājušās garām skrienot. Viena no māmiņām teica: „Šiem tērpiem gan būs cita vērtība, jo tos mēs taisījām pašu rokām!”.

 Vēl viena daļiņa no sabiedrības ir atradusi ceļu uz skolu, kas pamazām kļūst par daudzfunkcionālu mūžizglītības centru, kur ir iespējas satikties, parūpēties par savu veselību un iemācīties kaut ko jaunu un interesantu.

P3160380 P3050351 P3160379

komentāri


  • Tavs viedoklis ir svarīgs:

Tavs viedoklis ir svarīgs: