Brocēnos mācās saskatīt un kinovalodā pastāstīt par neparasto

Tā nu tika nolemts – projekta „Mēs cits citam Brocēnos” ietvaros 20 jaunieši mācīsies atrast interesanto sev apkārt un par to pastāstīt arī citiem. Un nu – jā, jaunieši sāk mācīties rakstīt scenārijus, filmēt, montēt, lai radītu filmu, kuras nosaukums jau ir izdomāts – „Mēs mīlam Brocēnus”. Lūk, divu dalībnieču – Kintijas un Lāsmas – pārdomas un vērtējums pēc pirmās nodarbības.

 Kintija:

„Trešdienas rītā pieceļoties, jau ar nepacietību gaidīju nodarbību.  Pulkstenis rāda14:00. Beidzot nodarbība ir sagaidīta, un, kā sapratu dienas beigās,-  tā noteikti nelika man vilties.

Šo nodarbību mērķis ir uzfilmēt vairākas īsfilmiņas (trīs minūšu garumā) par Brocēniem. Ligita – nodarbības vadītāja, bija ļoti aktīva un radoša, taču tajā pašā laikā arī stingra un patiesa. Manuprāt, tieši patiesums visvairāk mums palīdzēs izveidot labu filmu, jo, ja kaut kas, viņasprāt, nebija labi vai varēja būt citādāk, viņa uzreiz to pateica. Ligita mums arī mācīja domāt radoši, vedināja  uz to, lai izvēlētos pareizo tēmu, par ko filmēt, un deva idejas par to, kā filmēt būtu labāk.

Sākumā katra grupa prezentēja savas 3 idejas par to, kas Brocēnos, viņuprāt, ir pietiekami interesants, lai par to varētu uzņemt filmu. Idejas bija daudz – gan ļoti radošas un labas, gan arī mazliet neizdevušās un nepārdomātas. Visspilgtāk man atmiņā ir palikušas idejas par publiskās pirts, “Birztaliņas”, skolas ielas 27. mājas, “stroikas” un Brocēnu sētas filmēšanu. Šīs idejas bija visradošākās. Izrunājām arī to, kam filmā vajadzētu būt  un ko filmā likt noteikti nevajadzētu. Bija jāveido arī nelielas intervijas, kuru galvenais mērķis bija uzdot korektākos jautājumus attiecīgam cilvēkam. Lomu spēlē bija jāintervē tādi tēli kā sporta treneris, kurš tikko ir iznācis no slimnīcas ar lauztu kāju, raudoša meitene, hokeja komandas kapteinis pēc neveiksmīgas spēles un sportists, kurš ir ieguvis pasaules kausu. Šim uzdevumam bija vajadzīga liela izdoma, jo šādās specifiskās situācijās ir jāmāk uzdot pareizie jautājumi – tādi, kas nav ikdienišķi, neaizskar cilvēku, bet tajā pašā laikā ir pietiekami interesanti intervijas skatītājam.
Domāju, ka filmas veidošanā ļoti palīdzēs Ligitas teiktais – liela uzmanība filmā ir jāpievērš detaļām. Kādā no uzdevumiem mums uz lapas bija jāuzraksta 10 detaļas, kas, mūsuprāt, filmai piešķirtu odziņu. Mēs meklējām īpašo odziņu tipiskajā Brocēnu sētā. Minējām tādas lietas kā bumba, saplēsta mantiņa, bērna smiekli, omītes seja tuvplānā, bērna smaids, nozaudēta kurpe, mamma uz balkona…
Mūsu komanda, manuprāt, strādāja radoši, aktīvi un ar lielu atdevi. Domāju, ka mums izdosies ļoti laba filma!”

 Arī nodarbību dalībniecei Lāsmai spilgtākie iespaidi ir par komandu darbu, prezentācijām, par to, kā katra grupa stāstīja par iecerētajiem filmas varoņiem- pērļotāju, hroniku, pirti, kafejnīcu, gadiem neuzcelto māju, kur spokojas…

Lāsma :

„Lai iegūtu labu rezultātu, visi apguva zināšanas savstarpējās intervijās, sīku, īpašu detaļu saskatīšanu katrā no mums un arī ikdienišķās lietās. Režisore Ligita visus mācīja, kā pareizi filmēt, kādām ir jābūt gaismām, kā izturēties pret intervējamo, un lika saprast, vai izvēlētā tēma ļaus izvērsties. Tāpēc katram nodarbības beigās tika izdalīta lapiņa, lai katrs varētu pielīmēt lapiņu pie tās tēmas, ko, viņaprāt, komandai izdosies veiksmīgi atklāt. Beigu beigās katra komanda sadalīja darbus un iztēlojās vēlamo rezultātu.
Lekcija bija ļoti interesanta, un katrs ieguva jaunas zināšanas. Tagad tikai atliek sākt strādāt un sasniegt vēlamo rezultātu, kā arī gaidīt nākamo tikšanos ar režisori.”

komentāri


  • Tavs viedoklis ir svarīgs:

Tavs viedoklis ir svarīgs: