Eksperti izvēlējušies veiksmīgākos mazo skolu pārmaiņu projektus

Sorosa fonda – Latvija (SFL) iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” otrās kārtas konkursā „Skola kā kopienas attīstības resurss” eksperti izvērtējuši iesniegtos pieteikumus un izvēlējušies 41 projektu, kas saņems atbalstu jaunu skolas pastāvēšanas modeļu attīstīšanai un nostiprināšanai, veidojot daudzfunkcionālus vietējās kopienas resursu centrus. 30 skolas turpinās jau pirmajā kārtā uzsākto attīstību, savukārt 11 skolu projekti pievienosies iniciatīvai no jauna.

Iniciatīvas mērķis ir sekmēt kvalitatīvas formālās izglītības pieejamību, mūžizglītības un mūžmācīšanās iespējas, vienlaikus veicinot iedzīvotāju nodarbinātību, labklājības un labsajūtas pieaugumu un aktīvu pilsonisko līdzdalību. Vērtējot pieteikumus, liela uzmanība tika pievērsta tam, vai projektu pieteicēji iziet ārpus skolas „līmeņa”, vai meklē jaunus partnerus, veido vietēju sadarbības tīklu ar pašvaldību, vietējām organizācijām. Daudziem projektiem iztrūka šāda plašāka skatījuma, aktivitātes aprobežojās ar dziedāšanu, dejošanu un kultūras mantojuma saglabāšanu, kas arī ir svarīgi, taču nepiedāvāja, piemēram, jaunas darba vai līdzdalības iespējas vietējiem iedzīvotājiem no dažādām sociālajām grupām.

„Tās skolas, kas turpina pirmajā kārtā iesākto, ir sajutušas kopienu attīstības darba garšu, noticējušas tam, ko dara un droši dodas tālāk jaunos meklējumos – piedāvā jaunas aktivitātes, pārbauda jaunas idejas, ievieš jaunus pakalpojumus. Tāpat skolas pamatīgi attīsta un nogruntē iesāktās aktivitātes, būvējot tās vēl jēgpilnākas, kompleksākas, iesaistot plašākas cilvēku grupas un ar vēl lielāku pārliecību izmantojot kopienas kompetenci. Tajā pašā laikā vēl jāmācās atskatīties uz paveikto un izdarīt pareizos secinājumus par ilgtspējīgām aktivitātēm, par to, kā ilgtermiņā turpināt iesāktās aktivitātes bez arējā finansējuma,” norāda iniciatīvas eksperts Valdis Kudiņš. „Runājot par jaunajiem iniciatīvas dalībniekiem, priecājos par to, ka daudzviet Latvijā skolas jau darbojas kā kopienu centri. Tomēr pietrūkst stiprs mugurkauls, lai pastāvētu par sevi ierobežoto resursu laikā. Bieži vien skolas projektu redz kā īstermiņa finansiālo atbalstu, Ziemassvētku dāvanu, nevis iespēju skolu veidot kā kopienas kodolu.” Savukār Ausma Pastore norāda: „Vērtīgākie šķita tie projekti, kuros ir paredzētas diskusijas un iedzīvotāju forumi kopienas kopīgo problēmu risināšanai, bērnu, jauniešu un senioru kopīgās aktivitātes, piedāvājums pieskatīt bērnus laikā, kamēr vecāki izglītojas centra kursos, darbs ar bērniem brīvlaikos un vasarā, centra telpu remonts, vienlaikus apgūstot remontdarbu prasmes. Un pats galvenais – atbalstīto projektu autoru un komandas patiesā ieinteresētība un degsme savas kopienas attīstībai.”

Līdz ar projektu apstiprināšanu, ir sācies mācību un aktivitāšu pilns gads. Tā laikā Pārmaiņu skolu iniciatīvas dalībnieki tiksies ar ekspertiem, piedalīsies semināros un pasākumos, kas palīdzēs noslīpēt projektus, dos praktiskus padomus un atbalstu projektu īstenošanas laikā.

Pirmais mācību seminārs projektu dalībniekiem notiks jau 9. un 10. decembrī, bet 11. decembrī notiks iniciatīvas otrās kārtas atklāšanas konference, kurā piedalīties aicināti gan projektu īstenotāji, gan izglītības politikas veidotāji, valsts augstākās amatpersonas un izglītības politikas eksperti.

komentāri


Comments are currently closed.