Pavasara svētki Korģenē Pelēnos

Klāt pavasara svētki – Lieldienas. Logos parādās dzelteni cālīši, griestus rotā raibu raibās oliņas, vāzēs plaukst ķiršu, ievu un bērzu zari, pašgatavotos podiņos dīgst zālīte, kuros iesēdusi izrotāta oliņa, pie durvīm satupuši pūkaini cālīši, kas katru rītu mums visiem padod labrītu, bet plauktā lepni sēž kopā ar ģimeni gatavotie cāļi – gan no dzijas, gan papīra, gan tamborēti, gan zīmēti. un tas viss notiek Korģenē, pirmsskolas bērnu valstībā. Trešdienas rītā Pelēnu grupas skolotājas palīdze Anda un bērni pārtapa par raibiem cālēniem, skolotāja Ināra par vistiņu Raibīti,  bet skolotāja Ilga par Balto vistiņu. Visi kopā noskaidrojām, kas liecina, ka pavasaris jau atnācis. Saruna kaut kā tik par ziemu vien raisījās, jo visapkārt taču atkal sniegs, lai gan kalendārs vēsta ko citu. Abām vistiņām bija jāpārliecina cālēni, ka Lieldieniņa jau pie durvīm un pēc  jautrās olu krāsošanas rotaļas, arī bērni kļuva priecīgāki , skandējot latviešu tautas dziesmas par olu krāsošanu, šūpoļu kāršanu un Lieldienu zaķi. Kopā ar vistiņu Raibīti jauki skanēja Lieldienu dziesmas par cāļiem, tika noskaidrots, kāpēc šajos svētkos šūpojamies, kas jādara, lai rudenī būtu laba ābolu raža un būtu sārti vaigi un laba veselība.

Baltā vistiņa aicināja visus uz olu ripināšanas sacensībām, pēc tam sēdāmies pie svētku galda, lai olu kaujās noskaidrotu stiprākās olas īpašnieku. Bērni ar lielu aizrautību stāstīja, kā katra oliņa krāsota-Matīsa, Katrīnas ,Nikolas, Tīnas ,Rūda olas krāsotas sīpolu mizās  un citos dabas materiālos, Gatim un Rūtai bija spilgti zaļas un zilas olas, izmantojot veikalā pirktas krāsas, taču Kitijai un Robertam  krāsotas ar zīmuļiem. Baltā vistiņa stāstīja, ka viņas oliņas tapušas, zīmējot ar sveci sniegpulkstenīti, pūpolu, pēc tam vārot tējas biezumos.

Taču bērni nevarēja sagaidīt Lieldienu zaķi, kas pāgājušogad ar mums kopā gan krāsoja olas, gan gāja rotaļās. Tad nu apģērbāmies un devāmies meklēt viņu. Izrādījās, ka uzsnigušais sniegs ir mūsu ceļrādis, jo pazīstot zaķa pēdas, ātri vien var noteikt zaķa atrašanās vietu. Bija jāiziet cauri Korģenes centram līdz sīkiem krūmiņiem, lai tikai tad ieraudzītu īstās pēdas. Bet no Zaķa ne vēsts… Taču, kad bērni jau izgulējuši dienas miedziņu, pamodās, tika saņemta ziņa, ka no Zaķa pienācis sūtījums, ko katrs bērns ar mammu vai tēti saņems pirms došanās mājās. Un katrs mazais bija priecīgs par Zaķa pašdarināto cālīti un šokolādes oliņu.

Lai mums un jums visiem saulainas un priecīgas Lieldienas!

Pelīšu grupas skolotāja Ilga Ūdre

komentāri


Comments are currently closed.