Spēcinās pārliecība, ka svarīga ir ikviena līdzdalība

1.-3. martā Siguldā pulcējās 19 pārmaiņu skolu pārstāvji, lai dziļāk apgūtu pilsoniskās līdzdalības prasmes un līdz ar to savai, savu skolēnu un līdzcilvēku degsmei un vēlmei radīt un uzturēt pārmaiņas, pievienotu efektīgu, noderīgu darba instrumentu – metodiku un prasmju klāstu. Tas bija pirmais pasākums SFL un IAC kopīgi īstenotajā projektā „Skolu kā pilsoniskās sabiedrības resursu attīstība”.Gatavojoties semināram, dalībnieki iesūtīja anketas, kurās nosauca savus līdzšinējos labos darbos – piemērus, kā dzīvi konkrētā skolā/pagastā/pilsētā uzlabojuši paši cilvēki. Labo darbu sarakstā bija gan skolas kā daudzfunkcionāla centra tālākā attīstīšana, gan, piemēram, Jaunsilavas komandas prieks, ka apgūtas prasmes, lai ar „mazajiem”  projektiem pakāpeniski veiktu remontus kāpņu telpās, fasādēs, lai būvētu rotaļu laukumus un no ne pārāk plašās rocības atlicinātu arī labdarības projektiem. Bija prieks par to, ka arī skolas cilvēki domā par to, kā, piesaistot dažādus finanšu instrumentus, var izstrādāt un realizēt projektus, kas palīdz attīstīt un modernizēt savas zemnieku un piemājas saimniecības.

Savukārt Vīpes komanda savus ieguvumus raksturoja ar trīs vārdiem: Uzdrīkstēšanās, Iesaistīšanās un Darbošanās. Šo darbošanos spilgti raksturo Amatniecības centrs Māzers, kas darbojas pie skolas, Pirmdienās strādā kokapstrādes darbnīca, kas uzsākusi dažādu izstrādājumu radīšanu, piemēram, pūķu figūriņas Nevalstisko organizāciju pasākuma dalībniekiem dāvanām, četržuburu koka svečturi Adventes vainagiem un noformējumam, taburetes meiteņu mājturības kabinetam, ir doma par paštaisītu mēbeļu izgatavošanu Vīpes pagasta pārvaldes telpām. Trešdienās, kopienas iedzīvotājiem ir iespēja mācīties lakatu aušanu uz rāmja, tapošanu, filcēšanu, pērļošanu u.c. prasmes. Apgūtās prasmes pēc tam mācīt citiem. Darbojas meistardarbnīcas un ļaudis ir priecīgi un pamazām nāk kopā.

Piemēru klāsts bija bagātīgs, taču ne mazāk bija jautājumu, kuri vēl risināmi. Īpaši simpātiski likās tie, kuros bija saskatītas pavisam reālas cilvēku vajadzības, nu piemēram, Salas skolas komanda zina, ka nepieciešams izveidot brīvdabas estrādi, izrakt grodu aku, atjaunot pasta kastīti Smelteru centrā, nopīt klūgu žogu apkārt sporta laukumam un labiekārtot lūgšanu namu – kur vēl labāku darāmo darbu sarakstu, kas ir jēgpilns visiem un kurā daudzi var atrast spēka pielikšanas punktu.

Dalībnieki norādīja arī iemeslus, kāpēc tieši viņu skolai būtiski piedalīties šādā projektā, un tur nu bija viss – vēlme, lai cilvēki saskata vietējās iespējas un neaizbrauc, rūpes par esošo skaistumu un potenciālu, vēlme to saglabāt un attīstīt tālāk, un pieredzē balstīta ticība saviem spēkiem panākt tās izmaiņas, kuras cilvēkiem nepieciešams, lai labsajūta un labklājība no pēdējā laikā bieži dzirdamiem saukļiem kļūtu par ikdienas realitāti.

Semināra ietvaros interaktīvā darbā un atvērtā gaisotnē tika noskaidroti pilsoniskā līdzdalības un dzīves kvalitātes jēdzieni, tika pārspriestas iedzīvotāju iespējas iesaistīties vietējās sabiedrības problēmu risināšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā, kā arī atsaukti atmiņā iedzīvotāju darbības projekti un labās prakses piemēri Latvijā.

Īpaša uzmanība tika veltīta darbības projekta „Pilsonis” jeb „Piedalies un ietekmē!” metodikas apgūšanai.

Izvirzot problēmas, gatavojot pamatojumus, meklējot argumentus un iespējamos risinājumus, atklājās arī tas, ka iedzīvotāju prasme saskatīt un argumentēti izklāstīt risināmos jautājumus, vienoties par to aktualitāti, kā arī piedāvāt risinājumus un rīcības plānus, joprojām ir aktuāla. Tas ir tas, ko projektu valodā sauc par kapacitātes celšanu, bet vēl svarīgāk ir saprast, ka tas ir tieši tas, kas mums nepieciešams, lai mēs saprastu, kas mums traucē vai kā mums trūkst, un sasniegtu savus mērķus.

Šķiet, ka ar gandarījumu mājās brauca visi – gan dalībnieki, gan arī IAC ekspertu komanda, jo bija gūta pleca sajūta, bija uzlādētas baterijas, bija pasmelta pieredze un arī izvirzīti jauni, aizraujoši uzdevumi, kas jāpaveic līdz nākamajai tikšanās reizei. Kā rakstīts kādā no izvērtējuma anketām, „mana dzīves kvalitāte ir uzlabojusies. Paldies par to, ka uz dzīvi šobrīd skatos pozitīvāk, nekā ceturtdien”. Tagad jācenšas šo sajūtu nosargāt un audzēt lielāku.

Nākamā tikšanās projekta ietvaros notiks aprīļa beigās, bet līdz tam – mājas darbi, piedaloties un ietekmējot.

Aija Tūna, projekta vadītāja

 

komentāri


Comments are currently closed.