Izprotot kopienas jēgu, viss turpinās

Pārmaiņu skolu projekta pirmajā periodā mēs ar lielu degsmi īstenojām plānotās aktivitātes, brīžiem nespējot notvert aiz „astes” tās daudzās idejas, blakusdomas un visādas paralēlās fantāzijas, kas patiesībā katra varētu izvērsties par nopietnu pasākumu vai par vērienīgu projektu. Šobrīd, kad viss rit rāmāk, izrādās – nekas nav pazudis. Darot ikdienas darbus, visa Pārmaiņu pieredze (darbs, tikšanās, semināri, nodarbības, bloga lasīšana, filmas skatīšanās) ļauj patiesi izprast kopienas skolas jēgu un sākt to iedzīvināt vienkāršā ikdienas dzīvē.

Līdzās amatniecības un mākslas nodarbībām, semināriem un prezentācijām mēs pavisam dabiski sākam sadarboties ar vietējiem cilvēkiem, darot visdažādākās lietas. Un tā, izmantojot kaimiņa lieliskās metināšanas prasmes, skolas krājumos atrastās metāla caurules un pašu darbiniekiem palīdzot, pie mūsu jaunās ēkas uzslējām sen plānotos mastus un uzvilkām Latvijas un Eiropas Savienības karogus. Pat iedomāties bail, cik tas izmaksātu, ja pasūtu kādai firmai.
Kad skolas kopmītnē sabojājās veļas mašīna, naktsauklīte pieteicās atvest savu, jo viņai šobrīd nav ūdensvada, un iekārta stāv dīkā. Kopīgiem spēkiem veicām remontu skolas pirtī, kuru esam atsākuši kurināt, lai kopīgi arī izmantotu.
Savukārt skolas labvēļi no Vācijas, kas jau sešus gadus sūta mums vērtīgas lietas, kaimiņam – invalīdam sagādāja ērtus ratiņus, pie kuriem viņš nevarēja tik jau gadiem ilgi.
Un mūs tik ļoti priecē mūsu skolas gaišie logi vēlās pēcpusdienās un vakaros, kad jaunieši ir darbnīcās vai sporta zālē… Tomēr tikai pēc pēdējās SFL rīkotās konferences un Silvijas Šimfas uzrunas tajā, man izdevās patiesi ieraudzīt šos logus un iemūžināt bildē, kas kļuva par Ziemassvētku apsveikumu.

Pateicoties Pārmaiņu projektam, mēs esam iemācījušies skatīties uz lietām savādāk, ieraudzīt iespējas, bet galvenais – esam iemācījušies redzēt viens otru un cilvēkus sev apkārt.

Gundega Rancāne, Makašānu amatniecības vidusskolas projekta direktore

komentāri


Comments are currently closed.