Eiropas iedzīvotāji tiekas Budapeštā: biedrību ieguldījums vietējās kopienas attīstībā un labsajūtā

Pēdējos gados aizvien lielāku lomu kopienu iedzīvotāju dzīves kvalitātes veicināšanā ieņem vietējās iniciatīvas grupas. Iedzīvotāji paši kļūst aktīvāki, apvienojas neformālās kustībās, kā arī dibina nevalstiskas organizācijas, lai veicinātu dzīves kvalitāti, sociālo pakalpojumu pieejamību un infrastruktūras attīstību lokālā mērogā. Rezultātā top jauni rotaļu laukumi, bez maksas pieejamas peldvietas, jauni tautu tērpi folkloras kopām un deju kolektīviem, notiek dažādas kultūras aktivitātes, kurās tiek iesaistīti iedzīvotāji, darbojas bērnu un jauniešu interešu centri, tiek atvērti tirgus laukumi, notiek aprīkojuma un inventāra iegāde dažādu pasākumu organizēšanai, ekskursijas un vasaras nometnes, kapsētu labiekārtošana un daudzas citas aktivitātes – viss, kas nepieciešams vietējiem iedzīvotājiem. Ja tiktu apkopots biedrību un neformālo aktīvistu grupu pēdējo gadu ieguldījums Balvu novada (un bijušā Balvu rajona teritorijas) attīstības veicināšanā, nenoliedzami atklātos ļoti iespaidīgs skaitlis un jaunradīto sociālo, kultūras, sporta un cita veida infrastruktūras pakalpojumu klāsts. Sevišķi nozīmīga biedrību darbība ir perifērijā, t.i. pa pagastiem., jo, neskatoties uz to, ka pagastiem pienākas tā pati pieeja sociālajiem un kultūras pakalpojumiem kas pilsētniekiem, pagasti bieži vien paliek pabērnu lomā.

Darbojoties nevalstiskās organizācijās, izkristalizējušās atziņas, ka arī pašām biedrībām jāiet kopā un jādiskutē par to, kā paaugstināt biedrību darbību kapacitāti, kā veiksmīgāk strādāt vietējās sabiedrības labā, kā rast risinājumus sadarbībai ar pašvaldībām, kurām jābūt biedrību balstiem un sadarbības partneriem, sadarbībai ar vietējo sabiedrību, uzņēmējiem.

Konferencē, kura notika Budapeštā, Ungārijā no 7.līdz 9.oktobrim, kopā tika aicinātas biedrības un neformālās grupas no 5 valstīm – Austrijas, Rumānijas, Ungārijas, Čehijas un Latvijas, lai spriestu par šiem visiem aktuālajiem jautājumiem. Latvijas organizāciju braucienu uz konferenci organizēja Izglītības Attīstības centrs (IAC). Pirms tam IAC aptaujāja Latvijas organizācijas, kuras darbojas izglītības un sociālās iekļaušanas jomā. Informāciju var aplūkot, ejot uz saiti http://grassrootseurope.educationdevelopment.org/?page=showcat&id=19 .

Konferences mērķis bija spēcināt vietējās sabiedrības pilsonisko organizāciju kapacitāti, lai tās spētu sekmīgāk paust viedokli par savam darbam un savām kopienām būtiskiem jautājumiem.

Darba grupās trīs dienu garumā tika apspriestas konkrētas tēmas, tai skaitā: (1) vietējās organizācijas kā ideju ģeneratori (ikdienā praktiski darbojoties, šīs organizācijas uzkrāj dziļas zināšanas par viņu apkaimes un kopienu vajadzībām, taču lēmumu pieņēmēji ļoti reti vai arī nemaz neizmanto šīs zināšanas); (2) šķēršļi , kas traucē veiksmīgam dialogam starp pašvaldību un nevalstisko sektoru; (3) organizāciju finansēšanas mehānismi un šķēršļi to ieviešanai; (4) organizāciju profesionalizēšanās u.c.

Tika prezentēti arī daudzi labās prakses piemēri. Piemēram, Rumānijas pārstāvji prezentēja vairāku gadu garumā veiktus pētījumus par labklājības indikatoriem. Pētījumu rezultātā atklājās interesants fakts, ka finansiālās labklājības paaugstināšanās nav cieši saistīta ar emocionālo labklājību (tas nozīmē – joprojām ir cieņā vērtības, kuras nevar nopirkt par naudu). Cilvēka dzīves kvalitāti ietekmē gan ārēji, no viņa neatkarīgi apstākļi, gan arī iekšēji, dziļi personiski apstākļi. Pētījumā liela uzmanība pievērsta arī bērnu labklājības līmeņa noteikšanai un faktam, ka mūsdienu skola koncentrējas uz bērna akadēmiskajiem sasniegumiem, mazāku uzmanību pievēršot bērnu emocionālajai labklājībai. Izmantojot šīs konkrētās zināšanas biedrību darbībā, var izstrādāt projektus, kas tieši vērsti uz cilvēku emocionālās labklājības paaugstināšanu.

Savukārt Austrijas pārstāvji prezentēja ideju par „Laika banku”, kuru iedzīvinājuši vietējie seniori. Tas ir brīvprātīgo dienests Lengau apgabalā. Biedru nauda ir 3 eiro mēnesī. Biedrība darbojas pēc neparastas, bet ļoti veiksmīgi izvēlētas shēmas – katram biedram tiek piešķirtas konkrētas stundas jeb laiks (tā ir viņu valūta, kuru neietekmē nekāda inflācija vai devalvācija), kuru laikā brīvprātīgais palīgs palīdz sakraut malku, nomazgāt mājai logus, aizvest pie daktera vai friziera, vienkārši pasēdēt un parunāties par dzīvi. Jaunie palīdz vecajiem, vecie – jaunajiem, fiziski aktīvie – tiem, kuriem ir pārvietošanās grūtības. Piemēram, 70-gadīgs kungs var palīdzēt tāda paša vecuma kundzei, kura ir ratiņkrēslā.

Uzzinājām, ka Eiropā biedrībās apvienojas arī bez darba palikuši cilvēki, lai palīdzētu tiem, kuri nepārzina savas tiesības vai arī ir sabiedriski neaktīvi; tika prezentēti arī rumāņu projekti, kuru realizēšana nelielos lauku apvidos veicina uzņēmējdarbību: biedrība projekta ietvaros izveido nelielu augļu un dārzeņu pārstrādes cehu, sadarbības partneri – vietējā pašvaldība un zemnieki, kuriem pirms tam veselu gadu tiek veiktas apmācības uzņēmējdarbībā un dārzeņu pārstrādē.

Pēdējā konferences dienā tika organizēta simulāciju spēle, kurā uz apaļā galda diskusiju ieradās: Eiropas Savienība, nacionālā valdība, pašvaldība, vietējā kopiena un nevalstiska organizācija (jeb konferences dalībnieki, kuriem bija jāiejūtas attiecīgajās lomās). Bija jārisina konkrēta problēmsituācija, nezaudējot realitātes sajūtu. Diskusija bija spraiga, katrs aizstāvēja savas intereses un – gluži kā dzīvē – vainu centās novelt uz citu pleciem, taču bija jāievēro tolerance un jānokļūst pie vienota kopsaucēja. Šī spēle lika saprast, ka mēs visi, gan lēmējvara, gan nevalstiskais sektors, gan iedzīvotāji, dzīvojam vienotā telpā un darbojamies kopējam mērķim – izaugsmei visplašākajā tās formā, tāpēc būtu jāievēro tolerance, vienlīdzīgi perifēriju un centra attīstības principi, caurspīdīgums darbībās (it sevišķi smagnējā ES finanšu sadales mehānismos) un jāmazina birokrātiskais slogs projektu realizēšanā. Biedrības, apzinoties savus spēkus un resursus, var daudz darīt, lai uzlabotu esošo situāciju.

Viss skaistais pasaulē rodas no cilvēkiem, kuri dara vairāk, nekā viņu pienākumi prasa – tā bija rakstīts kādā no biedrību bukletiem. Lai mums vairāk šādu cilvēku!

Konferences dalībniece, biedrības „Saulessvece” vadītāja Silvija Ločmele Balvu novada Briežuciemā

komentāri


Comments are currently closed.