2011. gada 5. maijā starptautiskās nedēļas „Izglītība visiem” ietvaros tika publiskoti SFL iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” ietekmes izvērtējuma rezultāti. Seminārā- diskusijā, kurā piedalījās pašu pārmaiņu skolu un pašvaldību pārstāvji, vairāku nozaru ministriju, citu pašvaldību un skolu, kā arī augstskolu pārstāvji, tika spriests par to, kā iegūto pieredzi izmantot plašākā mērogā, kas būtu maināms tiesiski regulējošās normās un kas ir pašu cilvēku vērtību un darbības jautājums. Baltijas Sociālo zinātņu institūta veiktā SFL iniciatīvas ”Pārmaiņu iespēja skolām” ietekmes izvērtējuma mērķis bija izzināt, apkopot un novērtēt skolu un pašvaldību kopīgi īstenoto projektu pieredzi, kā arī novērtēt projektu īstenošanas laikā sasniegto rezultātu ilgtspēju, lai noteiktu šādas pieejas efektivitāti Latvijas skolu, īpaši lauku reģionu skolu pārveidē un attīstīšanā par daudzfunkcionāliem vietējās kopienas centriem, kuru darbība ir vērsta uz iedzīvotāju izglītības, kultūras un sociālo vajadzību apmierināšanu.
Pētījums atklāja, ka skolu īstenoto projektu stratēģiju pamatā ir bijuši šādi aspekti:
- maksimāla skolas esošo resursu, īpaši cilvēkresursu, izmantošana;
- vietējās kopienas izglītības, kultūras un sociālo vajadzību izpratne un atbilstošas intervences iniciēšana;
- tīklu veidošana starp skolu, vecākiem un vietējo kopienu, kur vecāki bieži vien ir medijs starp skolu un vietējiem iedzīvotājiem;
- sistēmiska un stratēģiska skatījuma veidošana par skolas lomu vietējā kopienā, skolas iespējām un potenciālu.
Izmantojot jau esošos skolas resursus un papildinot tos ar SFL iniciatīvas finansu un administratīvo atbalstu, skolas būtiski palielinājušas interešu izglītības un tālākizglītības pieejamību kā skolēniem, tā pieaugušajiem, kā arī daudzviet stiprinājušas sociālā atbalsta funkcijas, īpaši ģimenēm ar bērniem.
Kā atzīmēja SFL projekta vadītāja Aija Tūna, skolai kopā ar pašvaldību jāiemācās un jāuzdrīkstas
- Sākt sadarbību jau no bērna dzimšanas brīža, pie kam atrast un atbalstīt KATRU kopienā esošo bērnu;
- Izprast ikviena kopienas iedzīvotāja vajadzības un atbildēt uz tām; t.i., atrast cilvēku tur, kur viņš ir;
- Raudzīties uz ģimeni (un kopienu) veselumā, nesaskaldot cilvēkus un ģimenes “mērķgrupās”;
- Būt elastīgiem un atvērtiem;
- Koordinēt un efektīvi izmantot esošos resursus, kuru, izrādās, ir vairāk, nekā vairumam šķiet;
- Uzticēties cilvēkiem, nepārregulējot un neaizbaidot labās iniciatīvas;
- Uztvert likumus un noteikumus kā iespējas nevis važas – tie ir, lai cilvēki tos mainītu, nevis ciestu.
Diskusijas gaitā atkal un atkal tika uzsvērts, ka savstarpējas saziņas un sadarbības prasmes un vēlme bieži vien ir izšķirošais faktors, kas nosaka attīstības virzienu, tempu un visas kopienas kopīgo noskaņojumu.
Ietekmes izvērtējuma pētījums veikts ar Atvērtās sabiedrības fonda Izglītības atbalsta programmas (Education Support Program – ESP) finansējumu.
Baltijas Sociālo zinātņu institūta (nodibinājums Baltic Institute of Social Sciences – BISS) pētnieki ietekmes izvērtējumu veica sadarbībā ar Izglītības politikas centru tīkla (Network of Education Policy Centres – NEPC) speciālistiem.
Pilns pētījuma teksts tuvākajā laikā tiks publicēts šajā lapā.
komentāri