Atklājas jēdzīgu vīru lietas

Meklējot liecības par „Pārmaiņu skolu” paveiktā sekām, sestdien iegriezāmies Tirzā, un bijām ļoti patīkami pārsteigti par cilvēku noskaņojumu un pārliecību – tāda sajūta, ka krīze viņus tikai darījusi atvērtākus un stiprākus. Savukārt Šķēdē sporta skolotājs Nauris, tāds kā vietējais “komandas kapteinis, masieris un guru” vienā personā” ir pamodinājis un aizrāvis tos, kas citur jau sen nodzērušies vai pašlaik osta līmi. Pirmoreiz pēc daudziem gadu desmitiem tirzmalieši bija saņēmušies uz Izstādi, kurā pierādījās, ka izstādīt pašiem sevi nemaz nav slikta doma. Tur ir lieliska kopiena, viņi prot priecāties, pucēties un solus nest, tātad būs nākotne! Nezinu, kas sagādāja lielāku prieku – smaidīgie cilvēki vai sakarīgu vīriešu daudzums. Pierasts jau, ka pie mums lietu smagumu iznes sievietes, arī Tirzā tādu netrūkst (kaut vai skolas direktore Svetlana), bet pēdējie izbraukumi no Rīgas likuši domāt savādāk.

Šķēdē pie sporta skolotāja Naura nāk ne tikai bijušie audzēkņi, bet jau skolu pabeiguši puiši no blakus ciema, lai spēlētu futbolu, florbolu, sakāptu piramīdās, jo te viņiem ir interesanti… Lielie „ņem par pilnu” mazos, kuri aizvien biežāk gūst vairāk vārtu; tie, savukārt, respektē vecākos, un ne jau tikai trenētu muskuļu dēļ. Ja spēles karstumā izsprūk kāds biezāks vārds, paši jau metas pie zemes desmit soda „atspiedienus” izdarīt, Naurim vairs nav pat jāmudina. Tādas īstas vīru spēles. Tikai sakarīgu meiteņu trūkstot.

Bet Tirzā ČETRI!!! pilnīgi normāli vīri kopā ar sievām dzied un dejo lambetvoku, citi audzē stādus, rāpjas umurkumurā un paši aiznes un atnes solus, galdus un citas izstādei nepieciešamās lietas – smieklīgi, bet ārkārtīgi jēdzīgi.

Protams, visur jau var atrasties kāds vīriņš, kuram riepu dedzināšana šķiet svarīgāka – kamēr pārējie pulcējās ap biedrības namu, viņš debesīs laida melnu dūmu mutuli, aplam domājot, ka tikai tā viņu pamanīs… Skumji un priecīgi vienlaikus, jo viņam nebija domubiedru, pārējie cēla katrs pats savu un kaimiņa pašapziņu, darot labus darbus. Tātad – vismaz šajās vietās vairs nav tikai sievietēm viss jāstiepj un jāstutē. Ir atgriezusies normāla dzīve, kurā piedalās visi. Ļoti iedvesmojoši stāsti, it sevišķi ņemot vērā, ka kopš projekta beigām jau pagājis pusgads.

Ligita Lukstraupe, producente

komentāri


Comments are currently closed.