Dāvana Užavas nākotnei.

Mūsdienās katram cilvēkam ir nepieciešams patstāvīgi noteikt savas dzīves perspektīves, izvirzīt sev mērķi un atbilstoši savām spējām un piedāvātajām iespējām atrast veidus un līdzekļus, lai tos īstenotu. Katrs cilvēka dzīves posms ir unikāls, un tam ir sava vērtība jaunas pieredzes un prasmju apguvē. Mūsu sabiedrībai ir vajadzīgas radošas personības, jo tās ir sabiedrības bagātība. Radoša darbība orientē cilvēku uz nākotni, uz cilvēka iztēles realizāciju. Viss, ko radījušas cilvēka rokas, ir iztēles un uz iztēli balstītas radošas darbības rezultāts. Iztēle ir atkarīga no iepriekšējās pieredzes. Tas viss, ko bērns redz un dzird, sagatavo pamatu viņa turpmākajai radošajai darbībai. Iztēle ir neatņemama cilvēka radošās darbības sastāvdaļa, un to attīstīt jāsāk jau agrā bērnībā

Užavas pamatskolā līdz pagājušā gada rudenim   tika realizēta  piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācība.  Pagājušā gada rudenī,   skolā, sadarbībā ar Užavas pagasta pārvaldi, tika izveidots pirmsskolas bērnu apmācības centrs. Tika  uzsākta arī jaunāku (3 un 4 gadus vecu bērnu ) apmācība.  Centram bija atvēlēta un pielāgota viena klases telpa, kurā bērni vienlaikus gan rotaļājās, gan mācījās. Šādam  darbības veidam bija dažas negatīvas ievirzes – kamēr vieni mācījās, pārējie rotaļājās un bieži vien tas traucēja pilnvērtīgu nodarbību norisei, jo viena telpa divdesmit sešiem bērniem rotaļām un mācībām vienlaikus bija stipri par mazu. Arī rotaļlietas bija nedaudz, jau krietni apbružātas.  Bieži runājām un lauzījām galvu, ko darīt, lai situāciju uzlabotu.  Kad uzzinājām par iespēju pieteikties Sorosa fonda  organizētajā projektu konkursā „Pārmaiņu iespēja skolām”, daudz negudrojot, nolēmām, ka jāpiedalās, jo skolai bija piemērotas  telpas bijušajā skolas internātā, kurās varētu pārcelties pirmsskolnieki, bet tām nepieciešams remonts. Tas bija pirmais šāda apjoma projekts, kuru rakstījām .Liels bija prieks, kad saņēmām ziņu, ka mūsu projekts tiks atbalstīts. Sākās  aktīva darbošanās, kurai līdzi sekojām ne tikai mēs – skolas skolotāji, bet arī grupas bērni un vecāki. Visi  bijām ļoti satraukti un priecīgi, kad varējām pārcelties uz  jaunajām telpām. Tagad pirmsskolnieku rīcībā ir izremontētā klases telpa  bijušajā internātā un vēl atsevišķa telpa rotaļām , kā arī guļamistaba un glīti izremontētā tualete, kurā regulāri ir siltais ūdens, garderobe, kurā ir arī jauni skapīši..  Liels paldies jāsaka arī Ventspils novada domei, jo par tās līdzekļiem tika izremontēta vēl viena telpa un gaitenis.Par projektā iegūtajiem līdzekļiem tika iegādātas jaunas mēbeles klases telpai, gultiņas, drēbju skapīši, dažādas rotaļlietas un spēles, magnetafons, dažādi mūzikas instrumenti, grāmatas, dators.. Pārcelšanās uz jaunajām telpām mums visiem – bērniem, vecākiem, skolotājiem bija kā milzīgi svētki, jo tagad ir iespēja daudz labāk strādāt un mācīties. Dienā, kad oficiāli tika atklāta grupas telpa, pie bērniem bija ieradušies arī viesi – skolas direktore Guntra Magonīte,  Užavas  pagasta pārvaldes vadītāja Laima Erliha – Štranka un arī kāds pavisam interesants viesis –Zaķis, kurš pamācīja, ko darīt bērniem un audzinātājām jaunajās telpās. Kopā tika gan padziedāts, gan arī iets rotaļās. Svētki beidzās un grupā notiek   mācības. Tagad darbu atvieglo tas, ka  nodarbību laikā ir iespējams bērnus sadalīt pa vecumiem. Kamēr viena grupa mācās klases telpā, otra grupa kopā ar otru audzinātāju pavada laiku  rotaļu telpā mācoties, spēlējot dažādas spēles vai dziedot. Kad viena nodarbība beidzas, bērni atpūšas un tad samainās  vietām. Tādējādi ir iespējams novadīt pilnvērtīgas nodarbības, jo bērnus var sadalīt pa vecumposmiem, kas nodrošina labāku zināšanu un prasmju apguvi. Grupā esam trīs skolotājas un divas  auklītes. Lielu akcentu liekam uz rotaļām.

Skolotāja Ilze Geste  māca mūziku gan sākumskolas klasēs, gan pamatskolas vecākajās klasēs. Desmit gadus amatu apvienošanas kārtībā viņa  bijusi muzikālā audzinātāja pirmsskolas izglītības iestādē. Pēc tās likvidēšanas turpināja darbu skolā. Pēc ilgāka pārtraukuma atkal radusies iespēja darboties ar pirmsskolas vecuma bērniem. Savā pedagoģiskajā darbā viņa ir  saskārusies ar dažāda vecuma un rakstura bērniem. Paaudzes ir mainījušās un rotaļu grupu jau apmeklē viņas bijušo audzēkņu bērni. 20. gadsimtu nomainījis 21. gadsimts līdzi nesot jaunas vēsmas, modernu tehnoloģiju, arī bērnu rakstura iezīmes.

Mūsdienu bērnu intereses un atpūtas iespējas ir ļoti plašas un daudzveidīgas. Liekas , ka mazinājusies garīgo vērtību nozīme, estētiskā baudījuma nepieciešamības novērtēšana. Bērnu vecāki, ierauti straujajā dzīves virpulī, spiesti domāt par izdzīvošanu, naudas pelnīšanu. Nenoliedzami, ka lielu daļu laika mūsdienu bērni atvēl datoram un televīzijai, ne vienmēr atlasot to labāko un vērtīgāko. To, protams, nevar attiecināt uz visiem bērniem.

Mūsdienu bērni vairāk vēlas aktīvi darboties, nevis pasīvi klausīties. Tieši mūzikā ir daudzveidīgas iespējas, kā radīt sadarbību starp bērniem. Kā vienu no veidiem ļoti labi var izmantot rotaļu. Rotaļas laikā bērns atraisās, atbrīvojas no uztraukuma. Rotaļa veicina bērna dažādu radošu spēju attīstību, iztēli. Izmantojot rotaļā gan dziedāšanu, gan ritma elementus, muzikālo mīklu minēšanu, mūzikas klausīšanos, mūzikas skolotājs attīsta bērna muzikalitāti. Mūzikas uztvere ir sarežģīts un emocionāls process. Nozīmīgi ir paši pirmie bērna dzīves gadi, lai veidotu viņa muzikalitāti.  Šeit nu  ļoti noder projekta ietvaros nopirktie mūzikas instrumenti. Bērniem ir iespēja pašiem  „iemēģināt roku” mūzikas instrumentu spēlēšanas prasmē.

Mūsu steidzīgajā dzīves ritmā ierautajiem bērnu vecākiem bieži vien neatliek laika nodarboties ar saviem bērniem. Mūzikas skolotājs pirmsskolas iestādē strādā ar bērniem, kuru muzikālās spējas ir atšķirīgas. Uz grupu atnāk bērni, kuri nedzied nevienu dziesmu, baidās iesaistīties rotaļās, jo tās neprot. Skolotāja mācītās dziesmas un rotaļas viņiem ir īsts atklājums. Vairāk šīs iezīmes jūtamas lauku vidē, kur bērniem nav pieejami bērnudārzi, kā tas līdz šim bija Užavas pagastā. Paiet zināms laiks , kamēr bērni pieņem jaunos apstākļus un iejūtas kolektīvā. Šie bērni ir klusāki, nedrošāki, tomēr labprāt pieņem visu jauno ar lielu interesi. Užavas pamatskolas pirmsskolas grupā tagad savas muzikālās prasmes var izkopt un pilnveidot bērni no trīs gadu vecuma, jo skolotāja ļauj arī pašiem mazākajiem – trīs un četrus gadus vecajiem bērniem – ņemt rokā kādu viņam piemērotāku  instrumentu un izbaudīt spēlētprieku. Ar katru reizi  tas ir arvien labāks un labāks, jo mazajos bērnos ir daudz talantu, kurus līdz šim  neviens tā īsti nav ievērojis.

Runājot par muzikalitāti, tā nekad nevar būt visiem bērniem vienādi attīstīta. Katram šīs spējas ir stipri individuālas. Par bērna muzikalitāti var spriest tikai tad, ja viņš ir jau darbojies muzikālajās nodarbībās, ar viņu ir strādājis mūzikas skolotājs. Muzikalitāte ir atkarīga arī no bērna vispārējās attīstības līmeņa, un muzikālās pieredzes, un vides, kurā bērns atrodas.  Neatsverama loma darbā ar bērniem ir sadarbībai ar vecākiem. Ikviens vecāks vēlas, lai viņa bērnā saskata talantu. Vecākiem ir svarīgi, kādi sasniegumi ir viņa bērnam. Vecākie priecājas par katru jaunumu un bērna sasniegumu. Pavisam nesen kādas  četrgadīgas meitenes mamma apjautājās, vai arī mēs gatavošot bērnus kādam muzikālam konkursam, jo viņai liekas, kas arī mūsu pirmsskolas grupas bērnu vidū ir kāds talantīgs dziedātājs. Protams, ka iespēju robežās to arī darīsim!   Sarunās ar vecākiem, cenšamies paskaidrot, ka ir ļoti svarīgi ar bērnu ne tikai kopā rotaļāties, bet arī uzdrīkstēties dziedāt kopā.

Uzskatu, ka mums ir ļoti laba sadarbība ar bērnu vecākiem. Viņi regulāri tiek informēti par visiem jaunumiem grupā,  bērnu veiksmēm un arī neveiksmēm, kuras tad kopīgi arī cenšamies novērst. Ja kādam no vecākiem ir kādas neskaidrības, viņam viss tiek paskaidrots un parādīts. Vecāki ir izteikuši vēlmi, ka arī viņi grib nedaudz izglītoties, tāpēc tiek organizētas vecāku sapulces- lekcijas. Kā piemēram pati pirmā nodarbība – bērnu vecumposmu īpatnības un tajā apgūstamās prasmes un iemaņas. Kādam no vecākiem tas viss ir it kā zināms, bet kādam tas palīdz izprast sava bērna uzvedību,  rīcību un darbošanos. Pēc sapulces, kāda sešgadīgā bērna mamma atzinās, ka dzirdētais viņai licis daudz ko pārdomāt par savām attiecībām ar savu dēlu un mazo meitiņu, ka tagad viņa saprot, kur ir problēma viņas dēla uzvedības pārkāpumiem. Uzskatu, ka tas ir liels sasniegums, jo mūsu mērķis ir arī vecāku apmācība.  Lai noskaidrotu jautājumus, par kuriem vajadzētu rīkot  nākamo lekciju, tiek rīkota vecāku aptauja. Cenšamies savu darbu plānot tā, lai tas būtu vērsts gan uz bērniem, gan vecākiem. Gadās, ka atnāk kāda no grupas bērnu mammām un lūdz padomu vienā vai otrā jautājumā, kurš saistīts ar viņas bērnu. Cenšamies sniegt padomu, izrunāties par esošo situāciju. Un patīkami ir tad, kad atnāk otrreiz šī bērna mamma un pasaka, ka mūsu padoms ir derējis. Bērnu māmiņas kļūst arvien jaunākas, ne vienmēr audzināšana veicas tā kā gribētos. Trūkst pieredzes un arī vairāk laika gribas veltīt savai personīgajai  dzīvei. Mācām vecākus, nekaunēties par savu nezināšanu vienā vai otrā jautājuma, bet gan meklēt padomu, nekaunēties  par to kādam pajautāt. Audzinātājas šajā gadījumā ir tās, kuras izglīto arī bērnu vecākus- sarunājoties, uzklausot, informējot par sasniegumiem. Pozitīvs veids sadarbībai ar bērnu vecākiem ir kopīgi svētki grupā.

Gatavošanās, sarunas par svētku norisi tuvina bērnus, vecākus, audzinātājas. Svētku brīdī tieši kopīgas rotaļas ar bērniem rada emocionālu gandarījumu. Mūsu pirmsskolas grupas bērni nesvin svētkus tikai savā grupiņā vien, bet iesaistās arī skolas rīkotajos pasākumos – Mārtiņos, Ziemassvētkos, Māmiņdienā utt. Tādējādi bērniem tiek rasta iespēja savu prasmi demonstrēt arī pārējiem skolas bērniem un skolotājiem, vecākiem. Pagājušā gada maijā mūsu grupai bija pirmais lielais izlaidums –  ceļazīmi uz pirmo klasi saņēma deviņi grupas audzēkņi. Sākumā plānotie nelielie svētki izvērtās grandiozā pasākumā, uz kuru ieradās ne tikai bērnu vecāki, bet arī viesi. Liels gandarījums, ka tagad, kad bērni mācās pirmajā klasē, bērnu vecāki nāk un saka paldies par to, ka bērni labi sagatavoti skolai. Arī paši grupas absolventi ir bieži viesi mūsu grupā.  Arī šogad jau esam aizvadījuši pirmos svētkus –Rudens svētkus, kuros bērni ne tikai muzicēja un dziedāja, bet kopā ar Rudens māti gāja rotaļās un gatavoja dekoratīvu kompozīciju. Svētku noslēguma visi mielojās ar gardiem raušiem, no tepat Užavā esošās K. Akumam piederošās ceptuves. Par skaistiem bērnu tērpiem rudens noskaņās bija parūpējušies bērnu vecāki. Pašlaik pilnā sparā rit gatavošanās Mārtiņdienai.

Ar lasītprasmes apguvi un rokas sagatavošanu rakstīšanai mūsu grupā visvairāk nodarbojas skolotāja Inta Lazukina.  Lai labāk sagatavotos skolai, bērnam ir jāiepazīst visi alfabēta burti. Veiksmīgai burtu iepazīšanai noder par projekta līdzekļiem iegādātās   jaunās attīstošās spēles, ar kuru palīdzību bērni var trenēties atpazīt burtus, salikt zilbes, vārdus. Spēles veicina interesi par drukātajiem burtiem, palīdz izprast jēdzienus – uz augšu, uz leju, pa labi, pa kreisi. Saliktos vārdus bērni labprāt lasa priekšā citiem un ir gandarīti par saviem sasniegumiem. Jauniegūtās attīstošās spēles izmantojam matemātikas nodarbībās, stāstot par priekšmetu daudzumu, lielumu, skaitu, skaitu, atrašanās vietu. Spēlējoties bērni nostiprina zināšanas par daudzstūriem, kā arī nostiprina prasmi skaitīt līdz desmit utt. Daudz bērni spēlējas ar celtniecības materiāliem un lego. Strādājot ar šiem materiāliem, attīstās bērnu loģiskā domāšana, tiek apgūti un nostiprināti matemātiskie priekšstati. Izvēloties attīstošās spēles, mēs  iegādājāmies tās, kuras, mūsuprāt, visefektīvāk varēs izmantot  apgūstot matemātikas priekšstatus, lasītprasmi, veicinātu runas attīstību.  Vecākiem ir bijusi iespēja iepazīties ar grupā esošajām attīstošajām spēlēm. Esam paskaidrojuši. Ka tādām ir jābūt arī mājās, jo ar rotaļlietām vien ir par maz bērna daudzpusīgai attīstībai. Vairāki vecāki ir nākuši un jautājuši, kuru no attīstošajām spēlēm  labāk iegādāties tieši viņu bērnam.. Uzskatām, ka arī tas ir sasniegums. Tas nozīmē, ka mēs nedarbojamies tikai grupas ietvaros, bet izglītojam arī vecākus.

Skolotāja Anita Pāvelsone skolā strādā kopš pagājušā gada rudens. Kad skola, kurā viņa strādāja kopš 1985.gada tika slēgta, viņai piedāvāja nākt strādāt uz Užavas pamatskolas rotaļu grupu.  Kopā ar grupas bērniem viņa  pavada visvairāk laika. Tā kā   skolotāji ir sadalījuši kādas nodarbības katrs vadīs, tad viņas ziņā ir rokdarbi, zīmēšana, veidošana aplicēšana.  Kopā ar skolotāju Ilzi tiek veidoti svētki, plānotas ekskursijas. Izmantojot projekta līdzekļus bērniem bija iespēja apmeklēt teātra izrādes Ventspilī un Liepājā. Šoruden bijām ekskursijā uz Zooloģiskā dārza filiāli „Cīrulīši” Kalvenē un Laumas dabas parkā.   Par šīm aktivitātēm bērni ir ļoti apmierināti, jo ne visi vecāki var atļauties braukt ekskursijās vai apmeklēt teātra izrādes.

Vienu  reizi nedēļā pie bērniem brauc arī logopēde Sigita Tumpele. Šāda iespēja ir rasta pateicoties Sorosa fonda projektam „ Pārmaiņu iespējas skolām”.

Tas ir milzu atvieglojums gan bērniem, gan vecākiem, jo grupā ir daudz bērnu ar dažādiem runas defektiem, bet ne katrs vecāks var atļauties izvadāt bērnu uz Ventspili pie logopēda, jo jāmaksā gan par autobusa biļeti, gan par logopēda apmeklējumu. Šo bērnu vecāki ir sajūsmā par projekta ietvaros rasto iespēju bērniem apmeklēt logopēdu.  Logopēde strādā ar visiem grupas bērniem sākot no trīs gadu vecuma. Ar trīs un četrus gadus veco bērnu vecākiem logopēde laiku pa laikam sarunā  tikšanos, lai apstāstītu, ko vecāki paši var mājās papildus paveikt sava bērna pareizas runas veidošanā. Ar lielākajiem bērniem Sigita strādā grupā uz vietas.

Reizi nedēļā ar bērniem strādā arī angļu valodas skolotāja Aiva Cela. Bērniem patīk šīs nodarbības. Bieži vien pēc nodarbībām angļu valodā bērni tur dzirdēto un mācīto atkārto savās rotaļās.  Arī šīs prasmes būs ļoti svarīgas, kad bērniem skolā būs jāsāk apgūt angļu valodas programma. Pirms uzsākt angļu valodas apmācību no trīs gadu vecuma, mēs aptaujājām vecākus, vai viņi tam piekrīt. Protams, ka atbilde bija pozitīva. Kāda piecu bērnu māmiņa pateica ļoti īsi un konkrēti „Lai mācās! Mazam bērnam galvā viss ātrāk paliek! Neviena valoda nebūs par daudz.”

Tā kā grupā ir arī datori, tad bērni ir apguvuši pirmās iemaņas darbā ar datoru. Bērni nespēlē tikai spēlītes, bet arī mācās rakstīt   un lasīt. Tā kā internetā ir pieejams liels daudzus multfilmu, tad diezgan bieži tās skatāmies. Esam  apjautājuši vecākus un arī sarunās ar bērniem noskaidrojuši, ka mājās bērni skatās tās multfilmas, kurās popularizē vardarbību un bezgaumību.  Mēs  esam iemācījuši, ka multfilmas var  būt arī savādākas – pamācošas un mīļuma cauraustas. Nu jau bieži vien bērni paši pasaka, kuru filmiņu vēlas skatīties. Ļoti patīk arī www.  pasakas.lv, jo tajās ir gan jaukas multenītes, gan arī pasakas, kuras var lasīt datorā, dažādas atmiņas spēles utt.  Sākumā daļai vecāku bija  aplams priekšstats par to, kā mēs grupā  apmācām bērnus lietot  internetu un tajā piedāvātās iespējas. Kādā no pagājušā gada sapulcēm vecākiem bija iespēja iepazīties ar kādām spēlēm un programmām mēs darbojamies un kādas multfilmas mēs piedāvājam. Arī vecākiem esam snieguši ieskatu, kur labāk meklēt viņiem nepieciešamo informāciju.

Grupiņa strādāja arī vasarā un bija diezgan apmeklēta. Vecāki priecājās par šo iespēju, jo bērni arī siltajās dienās bija pieskatīti un nodarbināti.  Lai gan nodarbības kā tādas vasarā nenotika, tomēr bērniem bija iespēja radoši darboties – zīmēt, veidot, aplicēt, strādāt ar ģipsi, dažādiem dabas materiāliem.

Salīdzinot pagājušā gada rudeni un šī gada rudeni, tad liekas, ka kopā ar grupu esam mainījušies arī mēs visi ar grupu saistītie – bērni, vecāki, skolotāji. Vecāki nekautrējas, nākt pie mums ar savām idejām un ierosinājumiem, piedāvājumu palīdzēt vienā vai otrā jautājumā. Uzskatām , ka tas ir milzīgs solis uz priekšu, jo tikai sadarbojoties vecākiem un skolai, mēs varam panākt vislielākos panākumus bērna pilnvērtīgai attīstībai un izglītībai.

Iesaistoties Sorosa fonda rīkotajā projektu konkursā un arī tagad to realizējot, mēs visu laiku esam  izjutuši Užavas pagasta pārvaldes atbalstu. No viņu puses esam saņēmuši visu to labāko. Protams, nevar aizmirst arī mūsu skolas direktori Guntru Magonīti, jo viņa ir tas cilvēks, kura  nemitīgi par mums rūpējas un seko līdzi visam tam, kas pie  mums grupā notiek, atbalsta un pamudina neapstāties pie sasniegtā un iet tālāk.

Uzsākot  pirmsskolnieku apmācību jau no trīs gadu vecuma, skola ir sniegusi ļoti lielu ieguldījumu savam Užavas pagastam. Šo bērnu vecākiem ir lielākas iespējas meklēt daru, jo nav jāraizējas, kur likt viņu mazo atvasīti. Arī gadījumā, ja vecāki nestrādā, viņi sūta savu bērnu uz grupiņu, jo uzskata, ka bērns šeit vairāk ko iegūs, nekā mājās bezmērķīgi klīstot pa pagalmu vai vienam pašam rotaļājoties mājās.  Priecājamies par to, ka mums pamazām izdodas lauzt to stereotipu, ka par bērna uzvedību un sekmēm skolā atbild skolotājs, bet vecākiem par to nav nekādas daļas. Esam likuši saprast saviem grupas bērnu vecākiem, ka tikai kopā sadarbojoties mēs varam sasniegt kopīgo mērķi – vispusīgi attīstītu, izglītotu un sirsnīgu cilvēku, kura rokās būs mūsu, mūsu pagasta, novada un valsts nākotne. Tas, ko esam paveikuši projekta „Pārmaiņu iespējas skolām” ir tikai sākums tālākam, kopīgam darbam. Tas ir tikai starta punkts tālākam darbam.  Arī mums pašām darbojoties šajā projektā nācās apgūt jaunu pieredzi, jo iepriekš  neko tamlīdzīgu nebijām veikuši. Sākumā nedaudz pietrūka padoma, ko un kā labāk darīt; kur un ko meklēt. Tagad tas ir pārvarēts. Projekta realizācijas laikā esam praksē  pārbaudījušas patiesību, ka nekad nevajag apstāties sasniegta mērķa galā. Ir jāizvirza nākamais – vēl lielāks, un jāiet tālāk, un, galvenais, nebaidīties no grūtībām! Nav grūtību, ko nevar pārvarēt, ir tikai jāgrib to izdarīt!

Grupas audzinātājas: Anita Pāvelsone

Ilze Geste

Inta Lazukina

komentāri


  • Tavs viedoklis ir svarīgs:

Tavs viedoklis ir svarīgs: