11.septembrī Daugavpilī vadīju diskusiju ar iedzīvotājiem par tēmu Es – Latvija – ES. Ar lielu prieku dzirdēju kādas diskusijas dalībnieces komentāru, kura ar aizrautību stāstīja, kādas tik tagad iespējas ir viņas māsai, kura mācās Riebiņu novadā esošajā Dravnieku skolā. Ir prieks, ka skolēnus aizrauj jaunas nodarbes un, iespējams, viņi atrod sevī jaunus talantus vai arī neformālā veidā pilnveido tās prasmes, kuras tradicionālajā mācību plānā nav iekļautas.
Pats arī biju šajā skolā un ar pozitīvu skaudību noskatījos uz bērnu savārītajām ziepēm (šoreiz vādra tiešā nozīmē) un citiem mākslas darbiņiem, iemēģināju roku arī kļavu lapu cepures pīšanā un devos tālāk daudz bagātāks.
Ir jauki, ka par šiem notikumiem runā ne tikai paši projektu cilvēki – to īstenotāji un aktivitāšu dalībnieki, bet arī viņiem tuvu esoši cilvēki. Tas nozīmē, ka gūtā pozitīvā enerģija un atvēršanās dažādās radošās aktivitātēs ir “lipīga” un uzlādē arī pārējos cilvēkus.
Tad re, kur tā burvju atslēdziņa: no pārmaiņu aktivitātēm – caur pārmaiņu skolām – uz pārmaiņu sabiedrību.
Tikai komandā, tikai ar radošu piesitienu, tikai ar pozitīvu skatu rītdienā mēs paši kļūsim Bagātāki un Labāki.
Valdis Kudiņš
komentāri