Atsauksmes par ekskursiju “Izvalta-Šauļi-Kretinga-Palanga-Klaipēda-Izvalta”.
Man ļoti patīk ceļot, tādēļ biju priecīga, ka biju kopā ar DIC dalībniekiem 2 dienu ekskursijā pa Lietuvu. Pirmā pieturvieta Krustakalns lika aizdomāties par cilvēka dzīves gājumu un kas ir tur tālāk aiz dzīves robežas… Divriteņu muzejā interesanti likās senākie eksponāti, atsaucās atmiņā arī padomju laiku ražotie Daugavpilī bērnu trīsriteņi, romantisks likās rozā divritenis. Ziemas dārzu Kretingā iespaidīgāk būtu vērot ziemā, taču arī tagad sajūsmu izraisīja dienvidu zemju iespaidīgie daudzmetrīgie gumijkoki. Dzintara muzejs ar iespaidīgo dzintaru kolekciju nedaudz nogurdināja, taču bija interesants un izzinošs. Šīs dienas paliekošākie iespaidi bija gājiens uz jūru, mols, peldēšanās, saulrieta vērošana, vakara pastaiga ”bodīšu valstībā” ,atrakcijas. Otrā diena sākās ar braucienu ar prāmi, kas izraisīja sajūsmu. Tālāk Jūras muzejs ar burvīgām izstāžu zālēm, īpašs piedzīvojums bija delfinārijā izrādes vērošana ar roņu nu delfīnu piedalīšanos. Kaut diena bija tveicīga un manījās nogurums, gribējās vērot kuģus un baudīt bezrūpības noskaņu ceļā uz autobusu. Taču piedzīvojumi turpinājās un mūs gaidīja Kuršu baltā kāpa ar smilšu ”tuksnesi”. Raganu taka nenogurdināja nemaz, jo katrā ceļa līkumā mūs sagaidīja pasaku tēli, dažādi mošķi, raganas un velni. Varēja fotografēties uz nebēdu. Šīs dienas jaukākais piedzīvojums bija došanās uz jūru, peldēšanās , kas nogurumu pirms tālā ceļa mājup aizdzina ļoti ātri. Un tad vēl neliela ”veikala” pauzīte, iespaidīgs lietus ar pērkonu un zibeņiem, kas ielas pārvērta neizbraucamās upēs, un mašīnas brauca pa ietvēm, bet apzinīgo šoferīšu braucamie noslāpa ūdenī, neliels izturības pārbaudījums, braucot nakti autobusā un nu mēs atkal bijām Izvaltā, ar sapni, ka kādreiz gadīsies vēl kāda izdevība paceļot… Ir jāsapņo, jo sapņi piepildās…! /Nenogurdināmā ceļotāja Silvija/
Gribēju izteikt milzīgu paldies par neaizmirstamo ekskursiju pa Lietuvu. Ir patīkami atsākt strādāt kārtējo darba nedēļu, ja brīvdienās iegūts tik daudz pozitīvu emociju. Patika pilnīgi viss ko redzējām, bet neaizmirstamākos mirkļus ieguvu delfinārijā, skatoties delfīnu un roņu “uzstāšanos”, kā arī- raganu taka bija ļoti interesanta un spilgti iespiedās atmiņā. Latvijā dzīvoju jau 29 gadus. Mana dzimtene ir kalnu zeme. Pie jūras agrāk nekad nebiju bijusi, tāpēc pirmo reizi izbaudīju jūras ūdens šalkoņu un viļņus, kā arī – par atmiņu paguvu salasīt jūras oļus un gliemežvākus. Kopumā, varu droši teikt- viss ekskursijas maršruts bija labi pārdomāts, interesants un aizraujošs. Par to jāsaka paldies ekskursijas organizatoriem!!! Ekskursija tiešām tika organizēta atpūtai un labai noskaņai. Vēlreiz-PALDIES par jauku, iespaidiem bagātu ekskursiju! /Marija Hmeļnicka/
Vēl viens burvīgs notikums projekta ietvaros. Šīs neaprakstāmās sajūtas, emocionalitāte, garīgi smeltās bagātības, lieliskā ekskursijas organizētība paliks kā vēl viens mirklis ierakstītajā dzīves grāmatā. Paldies projekta atbalstītājiem, jo tā bija pirmā reize, kad varēja nedomāt par finansiālo pusi un ļauties sapņu piepildījumam. Paldies Ingai par uzņēmību un gribētos novēlēt, lai šī dzirkstelīte, kas tika iedegta, visa šī projekta darbībā, neapdzistu un lai tā kvēlo un sagādā pārsteigumus turpmākajā darbā gan pašai, gan arī apkārtējiem. /Ligita Stivriņa/
No manas puses: Paldies SF Latvija, Aijai un visai komandai; Krāslavas novada domei, Inārai un Jaņai; Izvaltas pagasta pārvaldei; transporta pakalpojumu sniedzējam Jānim Glaudānam par atbalstu un sapratni, un vislielākais Paldies izvaltiešiem, kuri visus šos astoņus mēnešus ir atbalstījuši DIC projektu.
Liels prieks un sajūsmas asaras pārņēma mani, lasot iesniegtās atsauksmes un jūsu vēlmes nākotnei. Gan Anastasijas, Valentīnas, Artura, Daigas, Svetlanas un Jāņa, Lolitas, Nadeždas, 2 Jāņu ģimeņu, Veltas un Jura, Irinas un Valērija, Lilitas, Aijas, Elitas u.c. domas, vārdi, izjūtas nevar atstāt mani vienaldzīgu. Taču te vieta vārdiem no pasakas: “…es neesmu burve, es tikai mācos.” Un ja mēs visi gribēsim kaut ko mainīt savā dzīvē kopā – mēs to izdarīsim!
Jūsu Inga Leikuma
Šādās reizēs allaž domāju – ja Latvijā būs vairāk šādu Ingu, kas pašas mācās, uzdrīkstas, kļūst par burvēm un aizbur prom no saviem līdzcilvēkiem nevarību, neticību, neuzņēmību un citus ne-, tad lietas ies uz labo pusi ari visā valstī kopumā. Šķiet, ka mūsu projektos lietas tiešām JAU IET uz labo pusi: cilvēki darbojas un iemācās sadarboties, notic sev un viens otram, palīdz cits citam, rada skaistas lietas un emocijas, sakopj apkārtni un dvēseli.
Kad saņemts vai izjusts kas labs, nākamajam jautājumam vajadzētu būt – un ko es varu sniegt citiem? Mums katram ir kaut kas, ar ko mēs esam īpaši, ko protam, kas var būt noderīgs citiem. tieši ta, kā raksta Inga – ja katrs kaut nedaudz ko mainīsim savā attieksmē un rīcībā, dzīve mainīsies un kļūst tāda, kādu mēs to vēlamies piedzīvot!
Aija