Kā tas ir, kad skolā notiek “vairāk kā skolā”? Ko iedomājamies ar skolā notiekošo? Ko vēl skola var darīt, lai tā būtu noderīga cilvēkiem, pie kam ne tikai no 7 līdz 14 vai 18 gadu vecumam, bet jebkurā dzīves posmā?Par to mums stāsta interneta vietnes vissnotiek veidotāji – un par to viniem liels paldies! Tālāk lasiet paši: http://www.vissnotiek.lv/vairak-ka-skola/ Šoreiz piemērs par Malienu.
Kur teikts, ka veči nevar izšūt krustdūrienā.
Malienas pagasts atrodas Alūksnes novadā, 11 km no Alūksnes pilsētas. Pagastā, kura platība ir 55 kvadrātkilometri, pašlaik dzīvo 460 cilvēku. Te nav lielu uzņēmumu, ļaudis strādā savās saimniecībās, bērniem ir bērnu dārzs un skola, darbojas tautas nams, bibliotēka.
Malienas pamatskola ir pagasta dzīvīgākā vieta. Šeit Malienas pamatskolā mācās 70 bērni.
Malienas pamatskola ir viena no tām skolām, kuras izstrādātais projekts par „Bērnu un ģimenes atbalsta centra” izveidi guvis Sorosa Fonda Latvija finansiālu atbalstu.
Gadu gaitā vairākas reizes mainījies skolas nosaukums, tomēr par „gara gaismu” un pagasta dzīvības uzturēšanu, pedagogi cīnās arī šodien. Mūsu valsts izglītības politikas veidotāji rēķina un izrēķina, ka mazās skolas, kāda ir arī Malienas pamatskola, izdevīgāk būtu slēgt vai apvienot. Malienieši šādam scenārijam negrib piekrist. Viņiem ir savas domas par notiekošo:
Malienas pamatskolas direktore Ieva Baltā:
„Pastāvēs, kas pārvērtīsies! Pateicoties Sorosa fonds Latvija programmai „Pārmaiņu iespējas skolām”, mēs, Malienas pamatskola ieraudzījām savu vietu Malienas novadā daudz plašākā nozīmē – būt atvērtākiem pagasta iedzīvotājiem, sabiedrībai un būt nozīmīgākiem šajā vietā.
Mēs rakstījām projektu „Malienas bērnu ģimenes centra” izveide, tas guva atbalstu, tagad to īstenojam. Skola laukos nav tikai izglītības nesēja. Skola laukos vairāk ir kā sabiedrības dvēsele, centrs. Tā var piesaistīt vecākus, tā ir iespēja visiem pagasta iedzīvotājiem kaut ko gūt. Mūsu novadā ir slēgtas vairākas skolas. Un ir pierādījies, ka tajos pagastos, kuros slēdz skolas, var teikt, ka tā vieta izmirst, pazūd dzīvība, ja nav skolēnu, nav arī vecāku. Ģimenes no tām vietām dodas dzīvot citur. Un tās vietas ar laiku arī izzudīs. Maliena cer, ka viņiem tas nedraud…
Centrs piedāvā bērniem un pieaugušajiem saturīgi pavadīt brīvo laiku, dažādām paaudzēm papildizglītoties. Centrā mums strādā psihologs, iedzīvotājiem ir pieejami dušas un veļas mazgāšanas pakalpojumi. Pagastā sporto visas paaudzes, darbojas imidža studija, ir deju nodarbības pirmskolas izglītības bērniem, jauniešiem, senioriem, darbojas brīvā laika pavadīšanas istaba „Kabata”, kurā bērniem ir iespēja izpildīt mājas darbus pēc stundām, spēlēt galda spēles un iesaistīties dažādās nodarbībās. Centrs uz doto brīdi piedāvā apgūt angļu valodu un iesaistīties dažādās radošajās darbnīcās. Centrs ir vajadzīgs visām paaudzēm, par to ir liels prieks.”
Malienas pagasta pārvaldes vadītāja Inta Cinglere
„Malienā dzīvoju 20 gadus, bērni beiguši šo skolu. Galvenā problēma ir līdzekļu trūkums un attālums no Rīgas.
Pagastā darbojas pamatskola, pirmskolas izglītības iestāde, kultūras nams, bibliotēka un pagasta pārvalde. Galvenais mērķis ir attīstīt pagastu tā, lai visiem iedzīvotājiem būtu pieejami labi infrastruktūras pakalpojumi, lai veidotos savstarpēja sadarbība starp iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Tas mums jādara kopā. Daudz tiek darīts, lai attīstībai piesaistītu papildus līdzekļus. Ļoti sekmīgi notiek tautas nama renovācija un piebūves projekts.
Kas attiecas uz skolu, tad skolā ir izveidojies vienreizējs kolektīvs, kas arī piesaista līdzekļus, lai cilvēkiem būtu vieta, kur atpūsties, kur pavadīt brīvo laiku, uzkrāt zināšanas un uzklausīt dažādu speciālistu viedokļus par to, kā dzīvot pareizi, kā sadzīvot ar sevi, kā darboties citās uzņēmēju jomās utt. Projekts ir ļoti veiksmīgs, par to liecina apmeklētība. Galvenais dzinulis rakstīt projektus, meklēt naudu un to arī dabūt, ir, lai cilvēki nebrauktu prom no Malienas, lai viņi šeit justos labāk.
Pagastā ļoti veiksmīgi darbojas zemnieku saimniecības, kas nodarbojas ar piena lopkopību. Neskatoties uz to, ka pagasta teritorija ir maza, izglītība ir nodrošināta ļoti kvalitatīvā līmenī. Mēs nodrošinām kultūru un arī pašvaldības pakalpojumus.
Ļoti skumji, ka jaunieši, kas beidz šo skolu, neatgriežas vairs atpakaļ, bet startē uz amatiem Rīgā vai arī nodibina tur uzņēmumus un pārvācas uz dzīvi tur un neatgriežas uz dzīvi laukos. Nav receptes kā šo situāciju vērst par labu. Tas ir smagi. Vides uzlabošana varbūt varētu palīdzēt, lai arī jauniešiem šeit būtu ko darīt. Vislielākā problēma ir tā, ka ir ļoti liels attālums no Rīgas. Lai arī ko mēs ražotu uz vietas, tam nav noieta.”
„Bērnu un ģimenes centra” apmeklētāja Inga Āboltiņa
„Katru otrdienu nāku uz adīšanu, kamēr adu, meita dejo. Nāku arī mācīties angļu valodu. Tagad adu jaku. Strādāju par pirmsskolas izglītības skolotāju, rokdarbiem laika pietrūkst. Šeit mēs varam padalīties pieredzē, kur atklājas dažādas interesantas lietas, ko var vienkāršāk izdarīt – kā uzmest valdziņus, sākt adīšanu, lai nav jānomēra garais diegs.
Ja grib kaut ko interesantu, to, ko visi nenēsā, var sev uzadīt. Mums ir ļoti laba skolotāja, kas parāda, kā to darīt, jo bieži vien internetā atrodi kaut kādu interesantu adījumu, bet nezini, no kura gala ķerties klāt. Bet, te mēs varam pakonsultēties un ir, kas parāda.
Es ļoti pozitīvi vērtēju centra darbību, jo tā ir iespēja apgūt jaunas zināšanas. Mūsdienās ir ļoti svarīgi, ka to var izdarīt par velti, jo šīs lietiņas, kā mēs zinām, maksā ļoti dārgi. Ir tāds stimuls kaut ko darīt. Citreiz mājās paņem, negribas neko darīt. Bet tad, kad jānāk un kaut kas uz priekšu jāprasa, tad ir stimuliņš padarīt kaut ko vairāk. Pagaidām darbi top ģimenei un draugiem. Tad kad visi būs aptamborēti, apšūti utt., tad jāsarunā visām kopā, lai varētu attīstīt kādu komercdarbību?! Ja visas mestos kopā, varbūt kaut kas sanāktu!”
Centra darba organizatore un radošās darbnīcas vadītāja Sandra Ābeltiņa
„Centrs piedāvā nodarbības no bērnu dārza līdz senioru deju grupai. Mācam angļu valodu, rokdarbus, dejas, veidot tērpus imidža studijā, sportot. „Kabata” ir kā pagarinātā grupa. Visvairāk nāk bērni un tie pieaugušie, kas jau mājās nosēdējušies.
Centrā nodarbības sākās janvārī, oficiālā atklāšana bija februārī. Liels darbs, lai to visu sagatavotu. Mēs veicām aptauju gan mūsu kolēģu vidū, gan arī pagasta iedzīvotāju vidū, kas interesē, ko gribētu mācīties, tad arī mēs nonācām līdz šīm nodarbībām.
Manuprāt, tas ceļ pašapziņu, mudina kaut ko darīt. Ja, piemēram, cilvēks atnāk uz datorzinību nodarbību un sākumā datoru baksta ar vienu pirkstu meklējot burtus. Pēc tam viņš saka: „Mani jau maisā vairs neiebāzīsi.” Tad jau cilvēks ir guvis kādu labumu no nodarbībām.
Bērnu un ģimenes centra nosaukums vistiešākajā veidā tiek īstenots caur nodarbībām, ko veic psihologs. Konsultācijas ģimenēm, semināri un vecāku klubiņš. Nekas nestāv uz vietas. Drīzumā plānotas ārstnieciskās vingrošanas nodarbības. Mēs ik pa laikam apjautājam cilvēkus, kuri nāk uz centru, kā arī pagasta iedzīvotājus, par kaut ko jaunu un uzķeram dažādas jaunas idejas. Nekad nesakām nē.
Drīzumā arī plānojas salvešu līmēšana dekupāžas tehnikā, pērļu vēršana, filcēšana, zīdu apgleznošana un aušana. Es pati to visu esmu apguvusi. Plānojam izveidot nodarbības pieaugušiem vīriešiem, lai kungi varētu izmantot iegūtās zināšanas mājsaimniecībā. Un tad varētu mainīties telpām, jo, kur teikts, ka veči nevar izšūt krustdūrienā. Varētu pārtapt uzņēmumā, zināšanas ir, darbaspēks arī. Atliek tikai veidot nodarbības uzņēmējdarbībā un jāveido savs uzņēmums.
Aija Tūna, SFL iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” koordinatore, piebilst, ka:
„SFL iniciatīva ”Pārmaiņu iespēja skolām” tiek finansēta no Džordža Sorosa Ārkārtas palīdzības fonda (Emergency Fund), kas ir izveidots, lai mazinātu krīzes sekas 20 Austrumeiropas un Vidusāzijas reģiona valstīs. Latvijas mazo skolu un pašvaldību iedzīvotāju izglītības un sociālo vajadzību atbalstam piešķirti 1 250 000 eiro, savukārt iniciatīvas ietvaros 53 Latvijas pašvaldībām piešķirtie granti ir apmērā līdz 25 000 eiro.
Projekti katru dienu nes interesantas – un pozitīvas – vēstis, kas šajā laikā mums visiem tik ļoti nepieciešamas, jo palīdz noticēt, ka cilvēki paši var būtiski ietekmēt notiekošo”.
Malienas pamatskola ir pārtapusi par vietu, kur gaidīts tiek ikviens, kur visi jūtas labi un cilvēkiem kopā esot rodas jaunas idejas un iespējas. Maliena ir vieta, kas aktīvi cinās pret vientulību un atstumtību.
Bet, kas notiek tur, kur pustukšās skolas jau slēgtas, vai kur tās taisās slēgt? Vai tiem pagastiem būs iespējams izdīvot? Vai bez skolas pagastiem ir nākotne?
komentāri