Domāšana, zināšana, darīšana – kā tas viss virknējas kopā?

Šovakar ceļu pie lasītājiem pavisam oficiāli aizsāks jauna un interesanta grāmata „Domāšanas māksla ikvienam jeb kā domāt ar prieku un azartu”. Šī grāmata ar Sorosa fonda – Latvija atbalstu izaugusi no Izglītības attīstības centra (IAC) īstenotā projekta „Kritiskā domāšana daudzveidības veicināšanai”. Tā apvieno daudzu autoru pienesumu un pēc Liesmas Oses gudrā, radošā un asprātīgā redaktores piesitiena kļuvusi par darbu, ko, cerams, gribēs palasīt (bet tad izlasīt un pārlasīt) gan jaunieši kā viena no galvenajām grāmatas mērķauditorijām, gan arī visi citi jebkuras paaudzes un jomas cilvēki.

Atkal un atkal ieskatoties un ielasoties grāmatā, man prātā nāk dažādi daudzveidīgās situācijās dzirdēti ar domāšanu saistīti izteikumi. „Nav ko domāt, tev tas jāzina!”, skolēnu/bērnu skubina skolotāja. „Cik labi materiāli; mums nekas nebūs jādomā!”, skan pedagogu tālākizglītības semināra dalībnieka izvērtējums. „Mans dators lēni domā,” mēs katrs pa reizei esam nepacietīgi secinājuši. „Ko tur domāt, jāķeras tik pie darba!”, saka apņēmības pilns darītājs. Nesen vesela konference bija veltīta „domātāju un darītāju tuvināšanai” (un tik tālu es biju priecīga), taču, kā izrādījās, darba grupas domātājiem un darītājiem gan bija katram atsevišķi –un tas nu man likās konceptuāli nepieņemami.

Kā tad īsti ir ar to domāšanu, zināšanu un darīšanu? Vai nav tā, ka, līdzko sāc par kaut ko domāt un interesēties, tā iegūsti citu skatu; acis pašas pamana noderīgas lietas un no smadzeņu dziļumiem uzpeld informācija, par kuras esamību mēs pat īsti nebijām nojautuši. Cik vērta tāda darīšana bez domāšanas (ja tāda vispār iespējama) un kā drosmīgas domas pārvērst labos darbos un realitātē? Nupat dzirdēju no kāda mūsu projekta īstenotājiem: uz mini-konkursu pieteikušies pavisam maz pretendentu; paši savā starpā iepriekš sazinājušies, kurš pretendēs, kurš „paies nost no ceļa”. Tas būtu labi, ja lēmuma pamatā būtu sadarbības plāni; tas nav īsti labi, ja izskatās, ka galvenokārt neesam gatavi saņemt atraidījumu un cīnīties tālāk par savas idejas (savas domas) tiesībām iedzīvināties un dzīvot.

Manuprāt, pieaugušie joprojām nepietiekami novērtē jau pavisam mazu bērnu un tālāk arī pusaudžu un jauniešu vēlmi, prasmi un gatavību domāt, nomācot to ar prasībām „zināt, atcerēties, atbildēt tūlīt un bez lielas domāšanas” utt. Kaut kāda tāda nievīga noskaņa dažkārt mūsu ikdienā ir vārdam domāt; it kā tas slēptu kaut kā nezināšanu, atbildes novilcināšanu, izvairīšanos, bet tas tā nebūt nav. Katrs no mums domā atšķirīgi, bet katram ir būtiski domāt – par gluži ikdienišķām un ļoti lielām un abstraktām lietām.

Tāda ir arī šī grāmata. Tā piedāvā gluži praktiskus uzdevumus, piemēram, kā izvēlēties ekonomiskākās spuldzītes savam mājoklim (un izrādās, ka par to jādomā un nebūt nevajag uzreiz zināt), kā lētāk pārvietoties ar sabiedrisko transportu, izrēķinot, kādas biļetes labāk iegādāties ( jā, vācam informāciju un rēķinam, bet visam pāri – domāšana, analīze un lēmuma pieņemšana). Tā piedāvā citu cilvēku pārdomas par domāšanu un to, kā labāk un veiksmīgāk dzīvot šodienas pasaulē (un par to ir jādomā un tad jāķeras pie darba). Tā atgādina arī dažus tautas ticējumus un spārnotos izteicienus, kā tos mēdz saukt. Arī tie ir noderīgi, ar nosacījumu, ka tie rod atbalsi manās domās un aizved pie kaut kā jauna, līdz šim īsti neapjausta vai nostiprina kādu jau aizmetušos atziņu.

Atgriežoties pie domas par to, cik daudz mums vēl jāpilnveido sava spēja un uzdrīkstēšanās riskēt, darīt tā, „kā mēs vēl nekad neesam darījuši”, kā savulaik teica kāds man pazīstams mazs knēvelis (un nebūt ne no bērnu grāmatas, bet tepat Latvijas realitātes), pievienošu sev mīļus vārdus, ko teicis T. Eliots, britu dzejnieks: tikai tie, kuri riskēs iet pārāk tālu, spēs uzzināt, cik tālu tad patiesībā cilvēks spēj iet. Neteiksim vienmēr „tas nu gan iet pārāk tālu!” ar pārmetumu balsī; pagaidīsim, varbūt tas būs kas apbrīna vērts – konkrētā cilvēka spēju paplašināšanas vai lielās pasaules attīstības kontekstā. You never know!

Bet mēs sākām ar jauno grāmatu par domāšanu; to ar Sorosa fonda – Latvija atbalstu izdevis apgāds Nordik.

Meklējiet grāmatu veikalos, dāviniet sev un citiem domātājiem sev līdzās!

Aija Tūna