Trešdien, 12. maijā notika konference „Inovatīvās tehnoloģijas NVO”, ko organizēja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) sadarbībā ar Microsoft Latvia un biedrību „Latvijas Pilsoniskā alianse”. Konferencē izskanēja NVO pārstāvju un jomas ekspertu stāsti par atbalsta programmām un tehnoloģijām nevalstiskajām organizācijām, NVO lomu mūžizglītības un sociālās aktivitātes veicināšanā un nodrošināšanā, kā arī līdzdalību kā pilsoniskās sabiedrības attīstības formu. Tuvākajā laikā prezentācijas būšot atrodamas LIKTA mājas lapā www.likta.lv. Daudzas konferencē paustās atziņas mudināja domāt arī par to, kas notiek mūsu iniciatīvā.
Interesanta bija Microsoft Latvija pārstāvja Andreja Juščenko uzstāšanās, kurā bija gan interesanti fakti, gan cita informācija, kas lika aizdomāties, kā nokļūt no situācijas, kad daudzie informācijas kanāli rada problēmas, līdz līmenim, kad tie reāli atvieglo darbu un ietaupa laiku. Cik daudzi no mums vēl ir tikai šī ceļa sākumā.
Taču ir arī labā ziņa: saskaņā ar dažu pētījumu izteiktajām prognozēm, 2013. gadā apmēram 25 % no satura, ko darbinieki katru dienu izskatīs, būs attēlu, videoklipu vai audioierakstu formātā. Tas nozīme, ka mūsu jaunieši, kuri tik dabīgi izmanto tehnoloģiju piedāvātās iespējas, viennozīmīgi ir uz pareizā ceļa; pedagogiem atliek tikai iestrādāt (un ņemt vērā) šo prasmju izmantošanu arī tiešajā mācību procesā – apgūstot vai demonstrējot zināšanas un prasmes jebkurā mācību satura jomā. Mudiniet jauniešus – un ne tikai – vizuāli dokumentēt Jūsu īstenoto projektu gaitu un ievietot šo informāciju šajā vietnē! Visiem būs interesanti, turklāt tas būs lielisks veids, kā pilnveidot prasmes un gatavību iesaistīties darba tirgū.
Bija arī otra ziņa, kas lika aizdomāties: cita pētnieku grupa atklājusi, ka 39% dinamiskos mūsdienu uzņēmumos strādājošo pavada 47 % no sava darba laika ārpus biroja, un šai tendencei ir tieksme strauji pieaugt. Tehnoloģiju veidotājiem tas nozīmē plašas attīstības iespējas daudzveidīgu savstarpēji savietojamu programmu un ierīču veidošanā. Savukārt cilvēkiem – gan darba devējiem, gan ņēmējiem, tas nostiprina atziņu, ka strādāt ne vienmēr nozīmē atrasties birojā. Tas nozīmē arī to, ka tālas vietas vairs nav tālas, un daudzus darbus var darīt arī ārpus lielākas vai mazākas pilsētas, turklāt aiztaupot ceļā pavadāmo laiku. Mobila dzīve un mobils darbs – vilinoši, bet tam jābūt līdzsvarā ar pašregulāciju, spēju veidot un uzturēt pašam savu motivāciju, plānot savus mērķus un to sasniegšanai nepieciešamo laiku un tā tālāk. Vai pietiekami daudz sekmējam šādu prasmju un attieksmju veidošanos skolās? Vai apzināmies, cik lielā mērā tieši tās sagatavo jauniešus dzīvei un darbībai pēc skolas beigšanas?
Un noslēgumā – vēlreiz par tehnoloģijām. Vienā no konferences sesijām sēdēju blakus ļoti simpātiskai kundzei samērā cienījamā vecumā. Nezin kādēļ man šķita, ka viņa ir viena no aktīvajām Latvijas lauku sieviešu kustības pārstāvēm, taču tam nav būtiskas nozīmes. Klausoties prezentācijās, vienu brīdi viņa izņēma savu mobilo telefonu, lietišķām kustībām nofotografēja vienu no slaidiem un turpināja klausīties. Es nebrīnītos, ja viņa šo fotogrāfiju nosūtītu savai draudzenei vai kolēģei citā Latvijas malā vai ievietotu savā vai savas organizācijas blogā.
Kā to pierāda arī mūsu projekti – tehnoloģijas nav privilēģijas, kas domātas jaunajiem; tās ir saprotamas, noderīgas un aizraujošas ikviena vecuma, ikvienas darbības sfēras cilvēkam. Un to apgūšana nekad nebeidzas, jo tehnoloģiju attīstība norisinās tik strauji, ka mums visiem katru dienu jāmācās kas jauns – lai tehnoloģijas nevis apgrūtinātu mūs, bet būtu mūsu draugi un palīgi!
Aija Tūna
komentāri