Šogad mūsu skola pirmo reizi iesaistījās pirmās palīdzības sacensībās „Glābējs 2010”, ko organizēja Latvijas Samariešu apvienība. Tajā piedalījās 10. un 11. klašu skolēni. Pēc sekmīgas 1. kārtas testa izpildes un video Par briesmām, kas dzīvo uz jumta, izveidošanas mūsu skolas komanda tika finālā. Riebiņu vidusskolu pārstāvēja 5 zinošākie un apņēmīgākie skolēni – Skaidrīte Mūrniece, Kristīne Stabulniece, Anna Ivanova, Mārtiņš Mazjānis, Jānis Čižiks.
Liels paldies visiem skolotājiem, kuri mums palīdzēja. It īpaši pateicamies skolotājai Allai Solovjovai, ka mudināja mūs iesaistīties konkursā un deva mums iespēju kaut ko tādu izmēģināt, iedrošināja, atbalstīja un bija kopā ar mums. Un, protams, nekas nebūtu noticis bez direktores Inetas Anspokas sniegtā atbalsta un SFL atbalstītā projekta „Savā vidē, saviem cilvēkiem un sev” finansējuma.
Mums šis konkurss ieilga apmēram 6 mēnešu garumā. Mēs apguvām jaunas zināšanas par pirmo palīdzību. To mums palīdzēja izdarīt Latvijas Sarkanā Krusta Preiļu komitejas izpilddirektore Viktorija Upeniece. Arī finālam bija jāsagatavo vēl viens mājasdarbs, ar kuru mēs diezgan labi tikām galā. Mūsu uzdevums bija attēlot izjūtas kādā notikumā. Tā kā diezgan ilgu laiku bijām pārņemti ar glābšanu, glābjamajiem, glābējiem un glābēju konkursu, mēs arī parādījām tās izjūtas, kas mūs pārņēma, tam gatavojoties.
Tā nu, pavisam nemanot, pienāca 8. maijs, kad visi devāmies uz Rīgu. Vietu finālā bija izcīnījušas 12 skolas. Mūs gan iepriecināja, gan pārsteidza tas, ka Riebiņu vidusskola bija vienīgā mazā skola, kas bija nonākusi tik tālu – līdz finālam. Dalībniekiem bija jāiziet noteiktu maršrutu pēc kartes, un 7 stacijās jāizpilda kāds uzdevums, saistīts ar pirmo palīdzību. Konkursa rīkotāji visiem izdalīja somas ar pārtiku un medicīniskās aptieciņas saturu. Mūsu gājiens bija ļoti ievērojums gan laika, gan attāluma ziņā: sākās 10.00 un ilga līdz 16.00, bet kopā mēs nostaigājām 13 km. Mums vajadzēja gan elpināt manekenu, gan glābt īstus cilvēkus. Mēs palīdzējām noliktavas strādniekiem, hokejistiem, avārijā nonākušiem cilvēkiem un arī ugunsdzēsējiem.
Visgrūtāk bija sākumā, kad nonācām notikumu virpulī un sapratām, cik nopietni pārbaudījumi mūs sagaida. Taču ar katru staciju izdevās arvien labāk un labāk. Kaut gan īpaši augstu vietu neieguvām, mēs neesam sarūgtināti un ceram, ka citi nav vīlušies mūsu komandā. Tomēr mūsu skolā tā ir vēl nebijusi pieredze. Es uzskatu, ka arī mēs paši no šīm sacensībām esam ieguvuši ļoti daudz – sapratni un jaunas zināšanas par pirmo palīdzību –, iepazinuši cits citu labāk un atklājuši arī dažas jaunas īpašības, par kurām agrāk pat nenojautām.
Pasākuma noslēgumā visi dalībnieki varēja apskatīt Motormuzeja ekspozīciju.
Gadījās arī smieklīgi pārpratumi, kurus tik ātri neaizmirsīsim. Tā katrā stacijā bija cilvēki, kas novērsa mūsu uzmanību no glābšanas. Mums nevajadzēja uzķerties uz viņu trikiem, bet vienam hokejistam tas izdevās. Viņš pieskrēja un lūdza palīdzību, nodēvējot sevi par cietušo. Kristīne, neko sliktu nedomādama, sāka palīdzēt. Hokejists lūdza, lai palīdz viņam noģērbties, bet brīdināja, lai nenobīstas. Tad kad viņa jau bija cietušo līdz pusei noģērbusi, tad arī viņš piedāvāja savu palīdzību. Kristīne, protams, nenojauzdama viņa lamatas, atbalstīja šo priekšlikumu, bet rezultātā puisis sāka izģērbt viņu pašu. Beidzot Kristīne izdomāja paprasīt, vai viņam viss ir kārtībā. Hokejists atbildēja apstiprinoši un piebilda, ka viņam tikai jāskrien uz treniņu. Nu, bet kam gan negadās kļūdīties!
Skaidrīte Mūrniece, Riebiņu vidusskolas komandas kapteine, 11.b klases skolniece
komentāri