Būt par savas dzīves stratēģisko futurologu

Labu laiku esam iedvesmojošies no Silvas Jeromanovas-Mauras, SIA SilJa valdes priekšsēdētājas vārdus “Ja jūti gaisā ceļamies pārmaiņu vēju, necel sienu, aiz kuras paslēpties. Cel vējdzirnavas!”  Šķiet, ka tas ir tieši tas, ko daudzi no Jums, projektu ieviesējiem, arī dara – izmanto situāciju, lai radītu jaunas iespējas, lai atrastu jaunus sadarbības partnerus (un cik pārsteidzoši, ka bieži vien tie atrodas turpat blakus – visu laiku redzēti, bet nepamanīti), lai izmēģinātu jaunas darbības formas utt. Tāpēc tik piemēroti likās futurologa Gerija Marksa vārdi par izvēlēm, kas mums dotas – aizstāvēt to, kas ir, vai radīt to, kas nepieciešams. Šāda darbība prasa apzināšanos, ko tad īsti gribam, kas īsti ir nepieciešams un – kas esam “mēs”, kā intereses pārstāvam, kuru viedokļus uzklausām un ņemam vērām.

Gerijs Markss sarakstījis vairākas grāmatas, kurās piedāvā uz argumentiem balstītu redzējumu par to, kā globālās pārmaiņas ietekmē izglītību un izglītības sistēmas (un tas nav viens un tas pats!), tai skaitā “12 vadošie principi nākotni radīt spējīgiem līderiem” un “Sešpadsmit attīstības tendences … to dziļa ietekme uz mūsu nākotni”. Lūk, daži no principiem, kas viņaprāt, ietekmē nākotni radīt spējīga līdera domāšanu un rīcību:

  • neatlaidība un patiesa interese kā nākotnes domāšanas galvenais spēka avots
  • atziņa, ka svarīgs ir gan zināšanu plašums, gan dziļums
  • līderi savieno punktus un meklē kopīgo
  • vairumam problēmu ir vairāk nekā divas puses
  • nākotne diezin vai būs tagadnes taisnvirziena projekcija
  • periferālais skatījums var palīdzēt atbrīvoties mums no “klapēm uz acīm”
  • ticība sinerģijai var radīt jaunu zināšanu veidošanas un novatoriskas domāšanas dzirksti
  • īpaša uzmanība jāpievērš gan netiešām iespējām, gan netiešiem kaitējumiem
  • vissvarīgākais ir atklāt labāko citos
  • drosmei un personigai atbildībai ir jāpārvar bailes un sevis žēlošana
  • katram jāuzņemas savas dzīves stratēģiskā futurologa loma

Manuprāt, šīs atziņas var noderēt kā labs sākuma punkts gan diskusijai projekta ieviešanas komandā par to, kā līdz šim veicies projekta īstenošanā, kā jūs esiet jutušies kā līderi un pārmaiņu sekmētāji, kas jādara (vai drosmīgāk jāapzinās) tālāk.

Šīs atziņas var noderēt arī kā ceļa maize tiem jauniešiem, kuri šopavasar beigs skolu un vēl tiešāk saskarsies ar izvēlēm, ko piedāvā dzīve.  Apzināti vai nē, bet mēs esam savas dzīves stratēģiskie futurologi; būtu labāk, ja mēs to apzinātos un mērķtiecīgi izmantotu. Iespējas ir ik uz soļa; jautājums ir tikai par to, kā cilvēks/organizācija ir spējīgs pozicionēties, lai pierādītu, ka šī iespēja pienākas tieši viņam, kā spēj pārvarēt savu nedrošību, iziet ārpus pierastā rāmjiem, veidot partnerības un sasniegt rezultātus, kuri dara labāku dzīvi pašam un citiem.

Tādas man optimisma pilnas pārdomas šajā trakajā ziedēšanas un smaržošanas laikā. Latvija šobrīd ir tik skaista, ka būtu pilnīgi nepiedodami daļu no šī spēka un skaistuma neuzkrāt sev tālākajiem ceļiem un darbiem. Lai jaukas dienas!

Aija Tūna

komentāri


  • Atkal labi vārdi īstā laikā un tieši 10-niekā(no 10 iespējamiem)! Paldies!
    Šie vārdi turpina iepriekšējo. Vējdzirnavas esam uzcēluši un ar to sajaukuši veco gaisu un mainam esošo pastāvošo, kā daudziem bija labi. Kas biedē cilvēkus tīri dabiski – vai jaunais būs labāks un vai to nevar piemērot vecai kārtībai? Vai Pārmaiņu skola (uzceltās vējdzirnavas) neizmainīs dienas kārtību jau izveidotajā stabilajā bezvēja situācijā “vienkārši un nekustīgi vai kustoties ierastā pašu rūpīgi veidotā trajektorijā būt” pieradušajiem? Nāks jauni spēles dalībnieki un var parādīties noteikumi, ko zina visi un pazūd rūpīgi veidotais noteikumu monopols, kad “būs tā kā ES saku un tad kad ES saku!” (Bet kad un ko tas ES pateiks, mēs īsti nezinam un tas uztur pastāvīgu trauksmi, rada darbošanās iespaidu un drudžainu rosīšanos).
    Radīt jaunu, kas nepieciešams mums un, kā izrādās, arvien vairāk cilvēkiem, nav vienkārši. Jebkurš radījums tiešām nav ar tikai 2 pusēm, bet ir daudzpusīgs un komplicēts. Svarīgi saprast pašu galveno – tas nav ne viegli ne vienkārši, bet svarīgi ieklausīties apkārtnē un tad jau kā lakstīgalas dziesma iznāks vispusīga informācija. Bet skaļākais ir it kā divpusēji plakanais dzeguzes “kukū” un arī tas pavasara putnu dziesmās iederas (mēs to pat gaidam ar naudiņu kabatā…). Tomēr rezultātu redzam vasarā un rudenī – kas šai cīņā uzvarēs…

Tavs viedoklis ir svarīgs: