Kāda ir radoša skola?

Kopā ar Britu Padomi, Izglītības un zinātnes ministriju un vēl virkni partneru, Sorosa fonds – Latvija un arī iniciatīvas Pārmaiņu iespēja skolām” dalībnieki aktīvi iesaistījušies Radošuma nedēļas norisēs.

Šīs nedēļas norises apliecina, ka Latvijā ir daudz radošu skolu un pedagogu, taču viņiem jāpalīdz apzināties savu darbu vērtību un padarīt to redzamu plašākai sabiedrībai. Bērni un jaunieši IR radoši zinātkāri, darboties griboši, tāpēc mūsu, pieaugušo, tai skaitā pedagogu un vecāku pirmais uzdevums ir nepazaudēt, neapdzēst un neielikt rāmjos viņu radošumu un vēlmi darboties.
Mūsu vīzija par radošu skolu ietver aktīvu darbību un sadarbību, kurā vieta un loma atrodas katram, kurā katrs māca un mācās un kas kopumā vairo ikviena cilvēka un visas kopienas labsajūtu un līdzdalības iespējas – šos būtiskos kvalitatīvu procesu un rezultātu indikatorus.  Domājot par šo tēmu, man izveidojies šāds radošas skolas pazīmju saraksts:

  • Radošā skolā pedagogi, skolēni, visi skolas darbinieki, kā arī vecāki un pārējie kopienas locekļi plāno, risina aktuālus jautājumus un mācās, neierobežojot sevi ar „tā nevar, jo tā nekad nav bijis” attieksmi. Tā ir vide – garīgi un fiziski, kas stimulē domāšanu, darbošanos, eksperimentēšanu un rūpes citam par citu un pasauli ārpus skolas sienām.
  • Radošā skolā neviens nebaidās mēģināt un kļūdīties, jo zina, ka kļūdas var labot un neveiksmes gadījumā var sākt no jauna – vai rīkoties savādāk.
  • Radoša skola ir atvērta sadarbībai; tā neņem vērā aizspriedumus, robežas starp resoriem un ietekmes sfērām, to, kas tradicionāli tiek uzskatīts par mācībām un kas par izklaidi, jo gan vienā, gan otrā situācijā var daudz ko iemācīties.
  • Radošā skolā ikviens skolēns tiek uztverts kā personība ar savām vajadzībām un savu potenciālu, un tieši tāpat tiek uztverti – un jūtas – arī pedagogi, jo vislabākais veids, kā apgūt uzvedības modeli, ir to atdarinot, tātad – esot ikdienā kopā ar tādiem cilvēkiem, kuriem mēs gribam līdzināties. 
  • Radošā skolā skolēniem nav jāgatavojas „lielajai dzīvei”; tā jau ir skolā, kurā katrs ir pilsonis un pilnvērtīga personība te un tagad, veidojot reālas saiknes starp mācībām un ikdienā notiekošo. Mācību process ir jēgpilns un interesants, tāpēc arī skolēnu rezultāti – arī akadēmiskā ziņā, ir daudz augstāki.
  • Radoša domāšana radošā skolā nav ne mācību priekšmets, ne kampaņa, ne nedēļa; tā ir neatņemama „normāla” mācību procesa (un dzīves) sastāvdaļa.
  • Radoša skola ir tāda, uz kuru ikdienu gribas iet, no kuras vakaros ar prieku gribas atgriezties mājās; kurā arvien gribas atgriezties un vest uz turieni līdz sev tuvos cilvēkus.

Domājot par izglītības sistēmu Latvijā un tās nākotni, manuprāt, vislielākais sasniegums būtu tas, ja mēs visi varētu vienoties – un panākt -, ka izglītības sistēma ir viena no vissvarīgākajām – un sekmīgākajām – radošajām industrijām! Ja skolotājs redzēs sevi kā radošās industrijas pārstāvi – jaunā un pilnīgākā šī jēdziena izpratne – skolas daudz labāk spēs sniegt ieguldījumu tādas personības attīstībā, kas ne vien tiek galā ar mūsu strauji mainīgajā pasaulē notiekošajām pārmaiņām, bet pati tās rada.

Radošu skolu – radošas izglītības sistēmas – veidošana Latvijā ir ceļš, kas mums jāiet, lai nodrošinātu katra cilvēka attīstību un Latvijas ilgtspējīgu attīstību globalizētajā pasaulē.

Aija Tūna

komentāri


Tavs viedoklis ir svarīgs: